Atjaunoties un atbrīvoties

Es ļoti mīlu tās stundas, kurās ir tikai klusums, tikai vienkāršas, vieglas un gaišas domas, tikai tas pats tuvāko loks, kas nav liels skaita ziņā, bet bezgalīgi plašs Mīlestībā…

Dzīvot, izšķīstot ārpasaulē, bezgalīgi atsekojot katru jaunu vilni un nenogurstoši raizējoties par to, kas būs tālāk – tā ir tā pati līdzatkarība, kur cilvēki nežēlīgi kontrolējot citus, zaudē sevi un uz mirkli nomierinās tikai tad, kad citi dara to, ko no tiem sagaida.

Un tas ir liels retums, jo neviens nemēģina darīt kaut ko citu šīs nomācošās kontroles vietā…
Šādā situācijā katastrofiski ātri pazūd spēks un tāpēc ir ļoti svarīgi paiet malā lai, kā minimums, izdzīvotu, bet kā maksimums, uztaustītu sevī to patiesi dzīvo un neļautu to lielām karotēm izsmelt tiem, kuri neko citu neprot, kā tikai smelt svešu.

Mani mīļie, atjaunošanās nekad nenotiek tur, kur tika uzkrāts pats lielākais nogurums… tāpat kā Mīlestība ļoti reti tiecas turp, kur uzstājīgi pēc tas alkst.

Katram ir vajadzīgs kaut kas, kas ir tikai savs, lai nonāktu pie atjaunošanās un atbrīvošanās no pašas lielākās spriedzes, lai nonāktu pie tās apburošās brīvības, kas reizi par visām reizēm izdziedina no jebkā, kas nav abpusējs, atgādinot to vienkāršo patiesību par to, ka vēl neviens nevienu nav padarījis laimīgu pret viņa paša gribu…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s