Tas, Kurš tevi Saudzē un Sargā

Tas, Kurš tevi Sargā un Saudzē, atnāk nedzirdami un nostājas aiz muguras. Apskauj un klusiņām, klusiņām šūpo.
Atnāk vienmēr, pašās grūtākajās dienās, pašos ilgākajos kritienu brīžos, kad krīti tur, kur retināts gaiss un sašķīst sapņi un sirdis.
VIŅŠ nesaka: “Tu visu varēsi”, tāpēc, ka tas tā nav.
Viņš nesaka: “Viss būs labi”, jo ne viss un ne vienmēr.
Un pat: “Es tev ticu” nesaka, jo zina, cik ļoti tu piekūsti no vārdiem.
Zina, ka ne visu var izlabot, un arī nevajag.
Zina, ka zaudējumos slēpjas ieguvumi.
Un, vēl, ka visos laikos ir svarīgi atrast sevī punktu. Paša tīrākā sevis skanējuma punktu, to, kurā savienojas visas tavas jēgas, un, kur vienmēr viss ir skaidrs.
Un, lūk, pie tā arī turēties. Kad paisums un bēgums. Vienkārši turēties pie šī punkta. Un peldēt uz priekšu, tas ir ļoti svarīgi – peldēt uz priekšu. Tur, kur mirdz zvaigznes, un noteikti atradīsi Zemi.
Un Tas, Kurš Sargā un Saudzē būs blakus.
Vienmēr.

Jūlija Prozorova
Ilustrācija: Lisa Aisato
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s