Dvēsele neprot salīdzināt

– Neviens netaisa atslēgas bez slēdzenes un slēdzenes bez atslēgas. Tām abām vienai bez otras nav nekādas jēgas.
Tāpēc tas nav tavs nopelns, ka tev Dieva paredzētais cilvēks vispār ir, un, ka viņš reiz atradās tavā dzīvē. Kā jūs atklājāt viens otru un abi atradāt vēl līdz šim nezināmo patiesas mīlestības pasauli, patiesas saskarsmes un sapratnes pasauli.
Šis cilvēks tavā liktenī nav tavu centienu vai nopelnu rezultāts, un absolūti ne tavu lēmumu auglis, un arī ne tavu mēģinājumu un kļūdu un pat ne tavas ideālās izvēles auglis. Viņš vienkārši ir Dieva dāvana. Un viss!

Bet šeit ir kāds āķis: ikviena dāvana par tādu kļūst atkarībā no diviem apstākļiem.

Pirmkārt, to pasniedz dāvinātājs, bet, otrkārt, tam, ko viņš tev sniedz, jātiek tevis pieņemtam pateicībā un no visas sirds. Un ar šo otro apstākli ļoti bieži vien ir problēmas.

Mēs bieži vien neredzam, ka Dieva dāvana ir tieši tā dāvana, kuru patiesībā mēs gaidām, un neviena cita. Mēs to neredzam, jo esam sev radījuši citu, mūsu pašu nevis dievišķo paša labākā tēlu, apzeltītāko no visām zelta atslēgām pasaulē. To mums uzspiedušas grāmatas, filmas, draugi, mode, vienalga kas, tikai ne Dievs, kurš vienīgais ir visa iemesls.

Mēs salīdzinām, bet dvēsele neprot salīdzināt. Mēs mērām un salīdzinām, bet sirds nezin, kā izdomāt un kā uzzīmēt šīs neparastās attiecības.

Mēs sapņojam par to un šito, bet mīlestība nezin nākotnes, jo tā atrodas tikai šeit un tikai tagad, un, lūk, tikai tagad starp putnu dziesmām un vienaldzīgo ielu trokšņiem…

Vai prāts var risināt sirds lietas? Ja nu vienīgi paņemt svešas atslēgas un censties tās piemērot slēdzenei, varbūt izdosies, varbūt durvis atvērsies, un kas aiz tām? Aizvien tas pats tukšums!

Vienīgā tikšanās sākas nevis no tukšām fantāzijām, ne veltām cerībām, ne bezjēdzīgiem meklējumiem, bet no absolūti tīras lapas.

Izdzēs cerības. Esi gatavs patiesībai. Savai un nevienai citai patiesībai. Tā sākas ar mīlestību, lai būtu ko atvērt aiz durvīm, tā sākas ar tavu nesatricināmo pārliecību, ka tas vienīgais tavs cilvēks, kuru tu vēl nekur neredzi, jau ir. Protams, ka ir. Arī viņš gaida šo nenovēršamo tikšanos. Un tad, kad abi gatavi, tikšanās kļūst neizbēgama. Un tikai pēc tam tu sapratīsi, kāpēc tu patiesībā esi apbraucis pus valsti, pieklauvējis šeit, iegājis, ieraudzījis un atradis…

Viss ir tik ļoti vienkārši, ka te pat nav ar ko lepoties. Tikpat vienkārši, kā pati mīlestība pagaidām tikai nav zināms, pret ko.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s