Par plaisām un ziediem

Kādam vecam vīram bija divi lieli spaiņi. Viņš katru dienu gāja no mājām uz tuvējo strautu pēc ūdens un spaiņi karājās nēšu abos galos. Viens spainis bija ideāls, otrs – ar plaisu. Kamēr vīrs parnāca mājās, ieplaisājušais spainis bija pustukšs.

Divus gadus dienu dienā vecais vīrs mājās pārnesa pustukšu spaini. Protams, veselais spainis bija lepns par saviem sasniegumiem. Bet ieplaisājušais kaunējās par savu trūkumu, jo savu misiju pildīja tikai uz pusi.
Reiz, kad vecais vīrs kārtējo reizi piepildīja spaiņus, ieplaisājušais spainis vērsās pie saimnieka: “Man ir ļoti liels kauns par sevi, jo visu šo laiku puse ūdens no manis pa ceļam izlīst”.
Vecais vīrs pasmaidīja un teica: “Toties tavā takas malā aug košas puķes un katru dienu, kad mēs ejam mājās, tu tās aplaisti”.
Mums katram ir savas plaisas. Bet tieši tās padara mūsu kopējo dzīvi interesantāku, skaistāku un vērtīgāku.
Pieņem cilvēkus tadus, kādi tie ir, un centies saskatīt viņos labo. Es vēršos pie visiem “ieplaisājušajiem spaiņiem”: lai jums skaista diena un neaizmirstiet ieelpot ziedu aromātu savā takas malā… (c)

Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s