Kamēr sirds pukst, ir jādzīvo un jācenšas dzīvot labi

Mandatory Credit: Photo by MARIO TORRISI/AP/REX/Shutterstock (7374571a) South African heart transplant pioneer Dr. Christiaan Barnard during a lecture, to doctors, interns and students at Romes newest Catholic Hospital. The lecture was given at the request of Pope Paul VI, who received Dr. Barnard in a private audience in the Vatican Jan. 29 ROME PROF. BARNARD, ROME, Italy

Ārsts Kristians Bernards bija pirmais, kurš veica sirds transplantāciju neārstējami slimam pacientam.

Ar jauno sirdi pacients nodzīvoja 18 dienas. Viņš nomira no pneimonijas, kuru izraisīja speciālās zāles. Un skauģi vainoja ārstu. Stulba ideja pārstādīt sirdi. Nekas nesanāks. Pacients ir miris.

Taču ārsts Bernards turpināja operēt. Un pēc tam viņa izglābtais pacients nodzīvoja 24 gadus. Bet pati sirds transplantācija kļuva par ikdienu veicamu operāciju, kaut arī ļoti sarežģītu. Ārsts Bernards atklāja ceļu caur upi, kas pilna krokodiliem.

Tā viņš tēlaini rakstīja par mazo iespēju izglābties: lai izglābtos no saniknota lauvas, nākas lēkt upē ar krokodiliem. Tā ir iespēja. Un arī sirds transplantācija ir iespēja. Tāpēc, ka citas iespējas izdzīvot vienkārši nav.

Viņš bija gaišs un savdabīgs cilvēks. Sākumā eksperimentēja uz dzīvniekiem; tajos laikos tā bija normāla prakse. Tad arī pret cilvēkiem izturējās nežēlīgi – ārsts dzīvoja Āfrikā.

Bet pēc tam viņš sāka aizsargāt dzīvniekus; viņš organizēja dabas rezervātu netālu no savām mājām Dienvidāfrikas Republikā. Un sāka cīnīties par cilvēku vienlīdzību. Un, protams, tā ieguva daudz ienaidnieku.
Un arī šajā sakarā viņš izteicās: “gribi spēlēt pieaugušo spēles – gatavojies tam, ka saņemsi zilumus!”

Viņš vienmēr izteicās atklāti un brīvi. Un daudziem tas nepatika. Viņš arī nebija nekāds svētais; trīs reizes oficiāli precējies. Viņam ļoti patika skaistas sievietes. Reiz viņam bija pat kaislīgs romāns ar kādu kinozvaigzni.

Bet tajā pat laikā viņš no sirds teica: laulībā ir jācenšas būt uzticīgam. Pielikt tam visas pūles.

Bet par Nobela prēmiju viņš teica: es labāk izvēlētos skaistu sievieti. Skaista sieviete ir labāk kā Nobela prēmija.

Viņam pārmeta to, ka ārsts mīl saviesīgus pasākumus, jautrību, krāšņu dzīvi. Un viņš patiešām to mīlēja, – un nemaz necentas to liekulīgi slēpt. Viņš ļoti daudz strādāja un labi atpūtās, saņemot pelnītus aplausus.

Dzīvoja ar prieku, – tieši tā, kā sirds lika…

Viņš bija brīnišķīgs ārsts un cilvēces labvēlis. Pateicoties viņa entuziasmam tika glābtas simtiem un tūkstošiem dzīvību. Pateicoties viņa ārstniecības metodēm nāvei nolemtie palika dzīvi un varēja mīlēt, strādāt, dzemdēt bērnus, priecāties un smieties…

Šis ārsts jo īpaši rekomendēja smieties. Smieties biežāk. Smiekli dāvā spēku dzīvei. Dažkārt dzīve ir tik nepanesama, ka labāk par to pasmieties. Un jūsu sirds paliks dzīva…

Viņš rekomendēja daudzas dīvainas lietas. Viņš noliedza mokošas diētas. Viņs neaizliedza alkoholu nelielos daudzumos. Un deva padomu vienkārši dzīvot. Dzīvot, kamēr pukst sirds. Un nenomocīt sevi ar aizliegumiem, drūmām domām un bailēm. Dzīve ir pieaugušo spēle. Un zilumi ir neizbēgami…

Ēdiet mēreni, bet neaizliedziet sev to, ko ļoti kārojas. Smejieties! Tas ir daudz labāk, kā būt drūmam. Mīliet. Tas ir tik brīnumskaisti – mīlēt. Un pacentieties nenodarīt sāpes dzīvniekiem un tiem, kuri jums dārgi. Tas ir ļoti veselīgi jūsu sirdij, – tā teica ārsts Bernards.

… Viņš nomira 78 gadu vecumā ar sirdi. Un skauģi runāja: kāda likteņa ironija! Ārsts, kurš ārstēja sirdis nomira no sirdstriekas!

Bet ārsts Bernards jau iepriekš bija viņiem atbildējis. Arī nāve ir ārstēšana, kad normāla, laba dzīve ir beigusies. Kad sākas mocības, kuras nav iespējams pārtraukt, mūs ārstē ar nāvi. Un tas ir labi un normāli. Tā pasaulē iekārtots.

Ārsts bija mācītāja dēls, – un ieminējās, ka nāve ir kaut kas līdzīgs operācijai, kad tiek izgriezts slimais orgāns. Slimais ķermenis. Kas tālāk būs, mēs pagaidām nezinām, pareizi? Tikai nojaušam. Droši vien būs jauna dzīve…

Bet pagaidām ir jādzīvo un nevajag mocīt savu sirdi ar drūmām pārdomām un satraukumiem.

✅ Nevajag mocīt sevi ar aizliegumiem un mērdēt badā.

✅ Nevajag baidīties no stresiem – tie ir neizbēgama dzīves sastavdaļa. Smieties biežāk, pat tad, ja ir grūti.

✅ Mīlēt. Noteikti vajag mīlēt gan ar dvēseli gan miesu.

✅ Un censties nenodarīt sāpes citiem. Tāpēc, ka visiem mēdz būt ļoti sāpīgi. Ne tikai mums…

Bet 78 gadi ir labs vecums galvenajai operācijai. Tā teiktu kardioķirurgs Bernards, kurš bija pretrunīgs, sarežģīts cilvēks, kurš arī kļūdījās. Dzīvs cilvēks. Un viņš ļoti daudz zināja par cilvēka sirdi. Par dzīvu pukstošu sirdi. Tā nav mūžīga. Taču, kamēr tā pukst, ir jādzīvo un jācenšas dzīvot labi…

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Bildītē: Christiaan Barnard

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s