Izejot no mājām, mēs ceram, ka atgriezīsimies

“Izejot no mājām, mēs ceram, ka atgriezīsimies”.

Tas ir kāds dzejolis, kas sastāv tikai no vienas vienīgas rindiņas. Reiz tas mani pārsteidza. Jā, mēs ceram, ka atgriezīsimies. Pat nedomājam, ka varētu būt savādāk. Un ceram, ka arī tuvais cilvēks atgriezīsies – viņš taču vienmēr atgriežas. Un vispār, viņš taču vienmēr būs blakus. Kā parasti. Un dzīve rit savu gaitu: mēs strīdamies, dažkārt apsaukājamies, pat kliedzam viens uz otru un vēlam sliktāko. Ko tik dusmās nepateiksi!

Pēc tam salīgstam mieru, apskaujamies un atkal viss ir kārtībā.

Taču ne viss atgriežas. Dažkārt cilvēks neatgriezeniski aiziet. Dažkārt tas notiek pēkšņi. Tomēr pat smagi slima cilvēka nāve šķiet pēkšņa. Vēl pirms mirkļa devi viņam zāles; bet pēkšņi, viņa vairs nav.

Un vajag saudzēt un pažēlot savus mīļos – kaut arī tas skan banāli. Un nešķirties dusmās un strīda karstumā. Un visiem spēkiem pieturēt briesmīgos un naidpilnos vārdus. Tas, kurš mīl – tas noteikti piedos. Ja atgriezīsies. Bet, ja nē – viss sliktais paliks ar mums. Un nebūs kam palūgt piedošanu un nebūs pie kā pieet un apskaut, ieskatīties acīs un teikt: “Piedod man”. Un izdzirdēt: labi, ko tur, es pats biju vainīgs. Vai – pati biju vainīga. Kādi nieki! Labāk dzersim tēju!…

Cilvēks ir aizgājis uz neatgriešanos. Un nevar viņu vairs atrast. Es  ļoti agri sāku zaudēt savus mīļos. Un agri sapratu, ka cilvēki ne vienmēr atgriežas. Bet atmiņas par viņiem nodarītajiem pāridarījumiem paliek uz visu atlikušo dzīvi. Un nekad neaiziet.

Tāpēc nevar dzīvot bez strīdiem, bez konfliktiem, taču nešķirieties strīdā. Pat tad, ja tā ir īslaicīga šķiršanās. Un pat gulēt nedodieties sastrīdējušies, kas zin, kas var notikt, kamēr Dvēsele lido citās pasaulēs. Piedodiet un nesakiet to, ko pēc tam vēlāk būs jānožēlo. Tie, kuri neatgriezās, protams, mums piedotu. Kā parasti. Taču viņi neatgriezīsies. Vismaz šajā dzīvē. Tāpec saudzēsim viens otru.

Nolaist sitienam pacelto roku. Paturēt pie sevis nesaudzīgos vārdus. Noskūpstīt savus mīļos piers viņi dodas uz darbu, vai pirms miega; viss šajā pasaulē ir tik trausls. Kaut arī mēs esam tik pārliecināti, ka atgriezīsimies mājās…

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s