Pirms nosodīt

Patiesībā nav tāda attīstības punkta, kurā cilvēks var sākt kategoriski nosodīt citus cilvēkus, īpaši viņam nepazīstamus un piekārt tiem savas birkas, vadoties tikai no sava subjektīvā vērtējuma un tikpat subjektīvās pieredzes..
Tas varētu būt iedomības un degradācijas sākuma punkts.

Jo attīstītāks, jo izglītotāks un jo vairāk praksei un realitātei pietuvināts ir cilvēks, jo labāk viņš saprot to, ka “NEtuvs viņam” aboslūti nenozīmē, ka visus tos, kam ir savādāk vajadzētu ierakstīt zemākā kategorijā.

Kategoriskumu ir pelnījuši tikai pierādīti slepkavas un asiņaini tirāni, bet ne tie cilvēki, kuru rīcība, āriene, dzīvesveids, pašrealizācijas veidi un uzskati par dzīvi mums, iespējams, nepatīk.

Mēs arī daudziem cilvēkiem nepatīkam, taču tas nepadara mūs mazāk cienīgus, lai mūs pieņemtu, saprastu un mīlētu tie, kuriem esam tuvi, vai ne?
Vispār pēdējā laikā arvien biežāk es vēlos aizbēgt kaut kur prom no tā neiecietības trokšņa, ar kuru piepildās pasaule un kur ikvienam ir svarīgi kādu citu apkaunot, kādam uzrīdīt pūli par nepatīkamu pateiktu vārdu vai viedokli, uz kādu rādīt ar pirkstu, kādu apspriest, kādu ļaunprātīgi izsmiet … un noteikti sadalīt visus labajos un ļaunajos.

Bet tieši tā rodas tas pats izslavētais sadzīvistiskais fašisms, kurā cilvēki sāk ticēt, ka labāk sajusties vari tikai tad, ja esi kadu pazemojis, pazeminājis un apkaunojis.

Un tieši tā mēs sākam meklēt nevis savus pašu attīstības ceļus, bet tos, uz kuru fona varam paši sev iepatikties.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s