Kad tavs bērns ir jau pieaudzis

Ja tavi bērni ir jau pieauguši, tad attiecībā uz viņiem tev vairs nav parāk daudz pienākumu. Tikai divi. Kā vienā no saviem semināriem stāstīja psiholoģe Irina Mlodik: izdarīt tā, lai viņi pie tevis varētu atnākt gan ar saviem priekiem, gan bēdām, un otrais – saudzēt savu veselību.

Pirmkārt, ir jāiztur viņu pārdzīvojumi. Lai viņiem ar jebkurām savām bēdām, nepatikšanām ir kur iet. Nevis pie narkotikām vai alkohola, bet pie tevis.

Nedrīkst pazemināt sava pieaugušā bērna ciešanu vērtību. Labāk apskaut, ja atļauj.

Pateikt: jā, nav vienkārši. Pajautāt, ko viņš grasās darīt. Nekrist panikā. Pamēģināt noskaidrot piedāvāto variantu riskus. Un arī plusus. Ja bērns vienkārši dalās savās jūtās, tad sēdēt klusu. Labāk klusēt un māt ar galvu, nekā izspļaut kaut ko nevietā.
Padomus vajag dot tikai tad, ja tos lūdz. Padoma forma: es darītu, lūk, tā, vai arī, man ir bijusi līdzīga pieredze, es rīkojos tā un nožēloju vai nenožēloju to.

Ja tevi pārņēmušas emocijas un tu esi viņu pārgāzis padomiem vai nolasījis morāli, ko darīt?

Tu apzinies šo bēdīgo faktu un atvainojies. Pasaki, ka velti esi kreņķējies. Tavam dēlam vai meitai jāzin, ka tu vari izturēt, ka viņa emocijas vai nepareizā rīcība tevi nesagraus. Tad ir ticams, ka kontakts nepārtrūks.

Ir ļoti svarīgi rūpēties par savu gara spēku, tieši tādēļ, lai tavs bērns būtu pārliecināts par tavu stiprību un lai tevi saudzējot viņš neslēptu no tevis savu patieso smago pieredzi. Ja tu kraties un ķeries pie validola no katra jaunuma vai mazākajām pārmaiņām – tu nekad neko nezināsi par savu bērnu patieso dzīvi.

Ja viņš atnes tev savu problēmu, priecājies. Ja pieaudzis cilvēks var padalīties ar kaut ko viņam ļoti svarīgu, tātad jums ir tuvība. Un nav vajadzīgs aizpildīt tukšumu starp jums ar izprašņāšanu par maznozīmīgām lietām. Problēmas ir katras dzīves neatņemama sastāvdaļa un no tām izvairīties nevar.

Otrs svarīgais vecāku pienākums ir rūpēties par savu veselību.

Skaidrs, ka dzīve nav paredzama, taču ir svarīgi darīt visu, kas tavos spēkos. Laikus rūpēties par savu veselību, nepārēsties, nepadoties atkarībām, nodarboties ar sev pieejamiem sporta veidiem.

Ir ļoti svarīgi neiekrist savu bērnu rokās tāpēc, ka esi bijis vieglprātīgs un bezatbildīgs. Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ilgāk būt veselam un kustīgam.

Kamēr mēs esam, mēs stāvam starp viņiem un nebūtību, tātad aizsargājam.

© Marina Speranska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s