Par dzīvi un drošsirdību

Es nekad neesmu pat mēģinājusi iedomāties, ka dzīve pārbauda mūsu izturību…

Kam viņai tas, ja reiz tā skaidri zin, ka pat metāls reiz nogurst un pēc tam neizbēgami sairst… ko gan mēs varam šai sakarā teikt par cilvēkiem, kuri ieslodzīti trauslās ķermeņa čaulās un neredzamās dvēselēs?

Dzīve liek vien mums saprast, ka atsacīšanās atzīt savu ievainojamību, tā neprasmīgi cenšoties apslēpt savas bailes, patiesībā mums atņem daudz vairāk iespēju kā tad, ja mēs netēlojam neievainojamos, īpaši, ja šī neievainojamība tiek pirkta par naudu, ar veiksmi, skaistumu un citiem krāšņas dzīves atribūtiem.

Kad sākas īsta vētra, visi šie atribūti pirmie nogrimst bezjēdzības okeānā… un kopā ar tiem grimst tie no mums, kuri pieķērušies šiem atribūtiem kā neievainojamības garantijai.

Mani mīļie, iespēja noturēties rodas ne jau stiprākajiem no mums, bet gan tiem, kuri mierpilni saprot patiesību, ka nevienam šeit nekas nepieder un mums nav nekādu likteņa dotu priekšrocību… kaut gan, iespējams, tie arī ir stiprākie no mums, tikai mēs viņus par tādiem neuzskatām.

Dzīvei nav brīvbiļešu un atlaižu.

Visus liekulības tirgus esam izdomājuši mēs paši… un tas nav stāsts par to, kurš labāks, bet gan par to, kuram vairāk bail.

Un tāpēc vienīgais spēks, kurā ir vērts ieguldīties ir gara spēks.

Un vēl pavisam klusā iekšējā drošsirdība, kura ļauj noturēties pat tur, kur tik ātri noplok dūša pat visskaļākajiem pašreklāmas aģentiem ar visu savu uzpūsto līdz bezizmēram svarīgumu…


Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

1 thought on “Par dzīvi un drošsirdību

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s