Par piedošanu un Mīlestību

— Kādi tēli rodas tavā iztēlē, kad tu lasi manas grāmatas?
— Varbūt piedošana.
— Tātad, piedod un būsi vesels un viss būs labi? Tā tev šķiet?
— Bet tie taču ir jūsu vārdi, ka galvenais ir piedot un pieņemt situāciju.
— Bet kādēļ vajag piedot?
— Droši vien tādēļ, lai nebūtu agresijas.
— Un vēl kādēļ?
— Lai saglabātu Mīlestību.Tātad patiesībā galvenais mērķis ir Mīlestība nevis piedošana.
Un piedodam mēs tāpēc, lai savā un otra dvēselē saglabātu Mīlestību. Un arī nosodām tāpēc, lai saglabātu Mīlestību.
Iekšēji mums vienmēr ir jāpiedod, bet ārējā plānā ļoti bieži mēs esam spiesti nosodīt, lai saglabātu to pašu Mīlestību.
Bet nosodījuma mērs ir atkarīgs no cilvēka gatavības mainīties.

Paskaties, ko ar mums dara Dievs.
Tas, kurš iet pie Viņa, izjūt Mīlestību un mainās, atbrīvojas no slimībām un nelaimēm.
Tas, kurš nevēlas mainīties, tiek iznīcināts. Tā uzbūvēts evolūcijas mehānisms: negribi mainīties – slimo, negribi mainīties – mirsti.
Tāpēc sods ļoti bieži ir nepieciešams. Taču tā mērķis ir nevis atriebties, bet palīdzēt cilvēkam mainīties, tāpēc, ka blakus sodam vienmēr jabūt Mīlestībai.

Tad, lūk, ja tavā iztēlē piedošana tiek aizstāta ar Mīlestību, tad tā vietā, lai apspiestu enerģiju sevī, padevīgi pieņemot situāciju, tu mīlēsi un mainīsi apkārtējo pasauli, vienlaikus mainot arī sevi.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 12. grāmata
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s