— Tu man jautāji lai es tev kaut ko pastāstu par ilgdzīvošanas praksēm.
Lūk, viena no tām: kurpes uzvelc kājās stāvot.
— Bet man izdevīgāk to darīt sēžot.
— Tagad tu šad tad apsēdies uz ķeblīša, lai sašņorētu zābakus, pēc gada tev būs speciāli šim nolūkam domāta taburete, pēc diviem – vēl soliņš blakus, lai mazāk jāliecās. Bet uz gadiem septiņdesmit tu vairs pats nespēsi patstāvīgi uzvilkt apavus.
— Piekrītu. (Es piecēlos un pieliecies uzvilku kurpes). Taču šī nu nav nekāda īpašā ilgdzīvošanas prakse.
— Tieši tūkstošiem tādu sīkumu ir ilgdzīvošanas prakse.
— Vai tu vēl kaut ko īpašu ievēroji manā pilsētas dzīvē?
— Jā, tu ļoti lēni staigā. Ej nedaudz ātrāk par vidējo.
Vladimirs Serkins «Šamanis ķiķina»
Tulkoja: Ginta Filia Solis
