TAS laiks

Diena, kad mūsu mājās ierodas eglīte ir Pārpasaulīgā Prieka Čempione…

Tajā ir tik daudz mīļāko bērnības svētku pirmsgaršas. Ne tik daudz tradicionālo rituālu ievērošanas, cik dzīvīga visu apvienojoša siltuma…

Mums eglīte ir stāsts par maigumu… vēlmi iepriecināt… ģimeni, kurā neviens nesalst…

Stāsts par nenovērtejamo laiku, kurā smejas, klausās mūziku un skatās brīnišķīgas, labestīgas filmas….

Ziemā to visu mēs sajūtam daudz asāk…

Es sienu pie perlamutra eglīšu bumbām sudrabainus diegus un domāju par to, ka tieši tagad, kad zeme zem kājām tik ļoti šūpojas, ir svarīgi saglabāt to, kas nedara naidīgu, kas nepiepilda ar ilgām bailēm, kas aizdziedina zaudējumu brūces, kas ievainojušas katru no mums…

Stiprāk kā nekad agrāk, es esmu pārliecināta par to, cik ļoti mums katram vajadzīgas MĀJAS…

Ne spokainas, ne tikai ar sienām un jumtu…

Mājas, kas dod mums cerību…

Mājas, kurās tuvākie nekļūst par vienaldzīgiem kaimiņiem….

Mājas, kurās viss ir godīgi… un, kur nevienam nav vajadzīgas zagtas laimes injekcijas…

Mājas, kurp tiecies pēc jebkurām lielās dzīves vētrām…

Lūk, tas ir galvenais…

Pārējais nav tik svarīgi…

Var arī bez eglītēm, svētkiem, svētku salūtiem… bet ar ticību, cerību un mīlestību…

Mīļie, es jums visiem novēlu spēju nesalūzt…

Līdzsvaru…

Spēju smieties… dabiskus, nesamocītus smieklus…

Un, kā vienmēr, vēlmi turpināt…

Decembrī saule ir īpaša…

Šodien tā ir…

Pacentieties sadzirdēt sevi – īstos, un pacentieties vienkarši dzīvot… kā sanāks…

Lai mierpilns šis laiks…

© Ļiļa Grad
Foto: Olenka Sergijenko
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s