Pilnība laulībā

Pilnība laulībā ir vīrs un sieva. Bērni nav galvenais. Laulības pamats ir vīrs un sieva.

Kad cilvēki saka: “Mēs dzīvojam kopā bērnu dēļ”, “Es jau sen vairs to vistu nemīlu”, vai: “Es to āzi jau sen vairs nemīlu, mēs kopā dzīvojam tikai bērnu dēļ” – tas ir muļķības. Tā nemēdz būt.

Jā vīrs savu sievu vairs nemīlēs, viņš agri vai vēlu no viņas aizies un nekādi bērni viņu nenoturēs.

Pietiek sievietei pārstāt mīlēt savu vīru un viņa to pametīs, un nekādi bērni viņu neapturēs.

Ja starp vīru un sievu ir pārtrūkusi kāda ļoti svarīga saite, nekāds bērnu daudzums viņus kopā nesaturēs, tāpēc, ka bērnu jēga nav stiprināt vīra un sievas savienību. Bērni laulībā tiek doti kā Dieva svētība, taču ne tāpēc, lai stiprinātu šo savienību.

Šī saikne, vīrs un sieva, ir patstāvīga pati par sevi. Tā ir autonoma saikne, tā ir pati unikālākā un absolūti autonoma. Un nekas cits to nesaturēs: ne naudas jautājumi, ne vecums, ne veselība, ne bērni, ne skaistums, ne tiesvedības.

Nemīlēsi – pametīsi.

Tāpēc nevajag domāt, ka bērni ir laulību stiprinošs faktors. Vīrs un sieva – tā ir pilnība sevī, ja viņi mīl viens otru līdz sirmam vecumam un līdz pēdējam elpas vilcienam – tas ir tieši tas, ko Dievs laulībā bija iecerējis.


Virspriesteris Andrejs Tkačovs
Foto: Zaher Ataba
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s