Par kustību un transformāciju

Kad nezini, ko darīt, kurp iet – paskaties sev apkārt.
Kas ir tev blakus.
Kāda tēma šobrīd tev ir vissāpīgākā.
No kā tu bēdz.
Kurp negribi skatīties.
Kas tevī izsauc vislielāko emociju vētru un izsit no līdzsvara.
Kur ir spriedze.

Tad, lūk, tieši caur to visu arī ieeja iekšējā resursā un svarīgie šī brīža uzdevumi.
Ne tas, ko tu sev izdomāsi, bet tā sāpīgā vieta, kurā tev baksta. Izgaismo to, ko tu neievēro.
Caur ķermeni, jūtām un sajūtām ir visvieglāk ieiet.

Ķermenis nemelo. Prāts var melot, ķerenis – ne. Aiz sāpēm vienmēr stāv resurss, spēks. Tur, kur sāp – tieši tur arī dārgumus rakt.

Tālāk jau tehnikas jautājums.

Neviens pieprasījums nepaliek bez atbildes. Vienmēr ir, kas pasaka priekšā, zīmes vai cilvēki, kuri tev palīdz.

Cita lieta, ka tu neapzināti vari tos atgrūst un nenovērtēt.
Kamēr tu nenostāsies Dzīves skolnieka pozīcijā, tu nespēsi paņemt pa īstam. Ne tāpēc, ka nendod. Bet tāpēc, ka nav cieņas, uzticēšanās un gatavības pieņemt.

Kamēr tu sevi uzskati par pašu gudrāko – tu esi slazdā, kuru pats esi radījis. Un atslēgas ir pie tevis. Ja izlaidīsi sevi no slazda, kļūsi nevis par pašu gudrāko, bet pieņemošo – un saņemsi palīdzību un izaugsi.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s