Neizdevīgais izrādās izdevīgs

Kaut kas ir izdevīgi, kaut kas – nav izdevīgi, un to ne uzreiz uzzināsi. Tikai pēc tam, pēc kāda laika. Dažkārt ilga, dažkārt neilga. Kā liktens būs lēmis.

Tas notika kādā citā valstī. Kaimiņos dzīvoja divi paveci vīri. Kā pasakā – divi večuki, sauksim viņus Pjērs un Žans. Un vienam no večukiem kāds pie mājas sliekšņa atstāja kucēnu. Vai arī pats kucēns atlīda, kas to lai zin. Tā notiek.

Vecais Pjērs pacēla suņuku aiz čupra un izmeta renstelē. Ko tur daudz krāmēties ar svešu suni. Tāpat jau nav viegli dzīvot un sargāt savu īpašumu. Suns nav izdevīgs. Tas jābaro, ar viņu jāstaigā un jāklausās viņa muļķīgajā riešanā.

Bet vecais Žans ieraudzīja nabaga suņuku un paņēma to pie sevis. Lai arī viņš bija diezgan nabadzīgs vīrs. Arī mājiņa viņam bija maza un vēl viņam bija slimas kājas, tāpēc kliboja. Taču viņš paņēma suņuku pie sevis, sadrupināja pienā maizi, pabaroja. Diezgan neizdevīga rīcība.

Pēc tam tajā valstī sākās karantīna. Vecais Žans trīs reizes dienā devās pastaigā ar suni. Pavasaris, putniņi dzied, skaistums! Un kājas sāka atveseļoties, tāpēc, ka regulāri staigāja. Un ar suņuku nav garlaicīgi. Ir kam pastāstīt par savu jaunību.

Ir ko dresēt, mācīt dot ķepu. Ir ko izguldīt blakus sev gultā. Ir kam gatavot ēst. Un ar ko kopā skatīties kino. Vienam dzīvot ir slikti.
Kā vecajam Pjēram. Kurš karantīnas laikā nevar doties pastaigā. Viņam taču nav suņa. Un nav ar ko parunāt. Un ēd viņš vienatnē, kad skatās briesmīgās ziņas TV. Sanāca pavisam neizdevīgi. Un vecajam Pjēram skauž kaimiņa laime. Viņš skatās pa logu un čukst ļaunus vārdus.

Lūk, kā notiek. Kad neizdevīgais izrādās izdevīgs. Vērtīgs. Bet praktiskais – neizdevīgs.

Kaut gan var teikt, ka darīt labus darbus vienmēr ir izdevīgi. Tāpēc, ka pēc tam nokļūsi paradīzē un staigāsi parkā, cik tik uziet. Un klausīsies putnu dziesmās vai eņģeļu balsīs plaukstošo ābeļu zaros.
Un blakus ies tie, kurus mīli. Nu, tā, kā agrāk uzskatīja. Bet es domāju, ka tā ir patiesība. Ka tā arī ir. Ja ir labais tātad arī paradīze ir. Dārzs, kurā neielaiž visus,  tikai tos, kuri dzīves laikā darīja neizdevīgus darbus. Kaut vai pa retam…


Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

@attiecības @mīlestība @laimīgadzīve

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s