Pateicība tevi pārslēdz

mate meita17

Es redzu, cik viegli var pārstāt pateikties, vienkārši kādā no dienām atklājot sevi stāvam rokās ar prasību sarakstu Visumam. Šeit pielikt, to aizvākt, bet šo vispār parvietot uz citu kontinentu. Arvien skaļāk un skaļāk skanošais prasīgums (kliedzoša neapmierinātība) pret notikumiem, apstākļiem, citiem cilvēkiem, līdzīgs vilcienam, kura tvaika katls tūliņ tūliņ gatavs uzsprāgt.
Bet pateicība tevi pārslēdz. Burtiski.
Vēl pirms 10 minūtēm tu dusmojies par neplānotiem izdevumiem vai to, ka kāds kavē tikšanos, bet tagad vienkārši stavi un skaties uz ziediem, kurus kāds iestādījis pagalmā (it kā speciāli tev). Un laukā pavasaris, putni vītero un saule spīd.  Un tu mirklī esi šajā smaržīgajā, sajūtamajā TAGAD.
Lūk, tu un, lūk, Pasaule tavā priekšā visā savā varenumā un skaistumā, un, izradās, ka vairs nav ko pieprasīt.
Un šai pateicībai nav vajadzīgi ne īpaši rituāli, treniņi un semināri, tā ir tieši šeit, tev blakus. Vajag tik sākt pateikties par kaut ko vienkāršu (piemēram, par saviem lielajiem pirkstiem: vai esi ievērojis, kā tie palīdz mums it visā? Vai acīm, kuras redz pasaules daudzkrāsainību) un uzreiz tevī kāds ieslēdz Gaismu, sākumā pavisam mazu mazītiņu, bet pēc brīža jau spožāku un spožāku. Gaismu, kurai līdzi atnāk gan prieks gan siltums.
Lūk, tu, un, lūk, Pasaule, un izrādās, ka jūs no sirds mīlat viens otru, ieraugot mirkļu, smaržu, notikumu, mākoņu, putnu dziesmās brīnumainu Skaistumu.

Ir tik patīkami Pateikties.

Aleksejs Kuzmins
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s