Lielais Cilvēks

rupes11

Es pimo reizi rakstu par mums, vīriešiem. Vīriešiem, kuri vienmēr sevi uzskatījuši par stipro dzimumu, neskatoties uz to, ka bieži vien krituši savā vājumā.
Reiz mana māsa sēdēja savā istabā un raudāja. Es skumji sēdēju maliņā un noskatījos, kā mūsu tētis piegāja pie viņas, lai uzzinātu, kas meitai kaiš. Viņi runājās vairākas stundas, bet es atceros vienu īpašu tēva teikto frāzi. Ir pagājis daudz gadu, bet es vēl joprojām katru rītu atceros šo frāzi un tā dod man spēku…
Maigi noglaudījis meitas galvu, tēvs teica: “Mīļo meitiņ, reiz tu dzīvē sastapsi Lielu Cilvēku un tev nekad dzīvē vairs nenāksies raudāt…” Ne reizi vien esmu sev uzdevis jautājumu, vai patiešām eksistē precīza recepte tam, kā kļūt par šo Lielo Cilvēku, lai stāvētu pāri visam.
Gadiem ejot, mēs sākam apzināties, ka, ja tikai visi vīrieši sacenstos par tiesībām būt garā stipriem, augstsirdīgiem, sacenstos par lielu sirdi… pasaule būtu pavisam cita!
Es sapratu, ka Lielais Cilvēks – tas nav tas, kurš spējīgs visu nopirkt, lai ko arī vēlētos, tai skaitā mīlestību un apkartējo cieņu.
Tēvs manai māsai mācīja: “Izvairies no tiem, kuri runā tikai par sevi un par tevi nerūpējas, izvairies no tiem, kuri lielās ar saviem sasniegumiem… Nekad nepaliec kopā ar to, kurš tevi kritizē un norāda uz taviem trūkumiem… vai uzskata, ka tev daudz kas sevī jāmaina…
Kam tev vajadzīgs vīrs, kurš gadījumā, ja tu nemainīsies, pametīs tevi dēļ kādas blondīnes? Vai kādu citu acu krāsas dēļ? Vai arī slaidāka auguma dēļ? Kam tev vajadzīgs tas, kurš neredzēs tavu patieso iekšējo skaistumu?”
Cik daudz reižu es atļāvu savam paviršajam skatam neievērot tos, kuri bija patiesi uzticīgi man un godīgi ar mani. Bija diezgan liels izaicinājums apzināties, ka būt Lielam Cilvēkam – nenozīmē sasniegt augstu stāvokli sabiedrībā, būt daudzu mašīnu, mājas, naudas īpašniekam un uzturēties krāšņu sieviešu sabiedrībā, vai arī pašam būt visskaistākajam. Liels Cilvēks ir tas, kuram ir tīra Dvēsele, kurš neslēpj savas jūtas, nepiesedzas ar savām vājībām un neslēpjas ēnā. Viņš ir gatavs atvērt savu sirdi, nebēgot no realitātes, vinš sievietē novērtē viņas morālās īpašības un iekšējo cēlumu. Liels Cilvēks izlēmīgi iet uz priekšu, nenolaiž acis, nemelo un prot raudāt, ja sāp…
Manai māsai laulība ir laimīga, viņas vīrs ir Liels Cilvēks. Viņš nav ne sabiedrībā pazīstama persona, ne karjerists, ne ārkārtīgi veiksmīgs un izcils biznesmenis. Šis Lielais Cilvēks nekad neliek viņai raudāt. Kopā ar viņu māsa ir smaidīga un priecīga par visu to, ko kopā radījuši, par kopīgām atmiņām, kopā piedzīvotajiem priekiem un trijiem dēliem. Šis Lielais Cilvēks tik stipri mīl manu māsu, ka biežāk kā viņas lūpas, skūpsta rokas. Viņš mīl viņu tāpēc, ka viņa vienkārši ir un par to, par ko viņi abi kopā kļūst.
Es šo vēstuli nosūtīju saviem draugiem-vīriešiem, lai viņi palīdzētu izaugt Lieliem Cilvēkiem, dzīvojošiem viņu sirdīs…. un manām draudzenēm-sievietēm, lai viņas nepalaistu garām savu Dieva doto Lielo Cilvēku.
Avots: Olega Gadecka blogs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s