Noteikti pienāks karstās tējas laiks

teja76

Sevi var uzvārīt kā tēju… es skaidri to zinu…
Tāpēc, ka tikai sākumā šķiet, ka sausā, izkaltusī zāle ne uz ko vairāk nav spējīga…
Bet pēc tam, kad dzīvo, smaržīgo dzintaru salej smalkās krūzītēs, var sajust miljons brīnišķīgu aromātu un nokrāsu.
Arī mēs, mani Mīļie, ļoti bieži sākam dzīvot ka sausa, izkaltusi zāle…
Vai ziniet, par ko es runāju?
Par to pagājušo izmisumu, kad šķiet, ka nekas vairs nebūs…
Izmisums pagājis un pārvērtis dzīvos Dvēseles asnus sausās tējas lapās, kaut kur dziļi dziļi noslēptās…
Taču tas nav uz mūžiem…
Tāpēc, ka noteikti pienāks KARSTĀS TĒJAS laiks…
Laiks, kad vairs negribēsies dzīvot pagātnē…
Kad tu atlaid visus savus aizvainojuma zooparkus…
Kad izdziedinies no ilgo gaidu sāpēm…
Kad vienaldzīgi skaties uz vienaldzību, un uz mīlestību atbildi ar mīlestību…
Kad tik ļoti gribās nokļūt zem dziedinošā dzīvā ūdens strūklas, pēc kuras izdodas dzīvot no jauna…
Mīlēt…
Radīt…
Smieties…
Veidot…
Dzīve tikai šķiet sarežģīta, bet tā sastāv no ļoti vienkāršām lietām…
Mēs paši izdomājam grūtības, baidoties atzīt acīmredzamo un iesaistoties sāpīgās pašapmāna spēlēs…
Vienkārši un patiesi…
Kā karsta tēja krūzītēs…
Tikai tā remdina slāpes, nevis burbuļojošas mānīgas limonādes…
Uzvāri sevi savai vienkāršajai, patiesajai un laimīgajai dzīvei…
Tas ir tik labi…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s