Kolekcionēt sajūtas

taurenis2

Katra no mums galvā ir milzīga kolekcija no dažādiem “tā ir pareizi”, “tā vajag”, “tā ir labi”, “tā ir slikti” u.t.t.. Mēs to vācam visu dzīvi – kaut ko aizņemamies no vecākiem un citiem radiniekiem, kaut ko mums pamet draugi, skola, universitāte, kolēģi, visi mūsu bijušie un vēl internets un citi masu informācijas līdzekļi.

Katru dienu mēs pieņemam desmitiem, dažkārt pat simtiem dažādu lēmumu. Un katrs lēmums ir maziņš solis, kas nosaka mūsu likteņa maršrutu.
Uz ko balstos es, pieņemot lēmumus?

Varianti ir tikai divi: vai nu es tieši tagad ieklausos savā iekšējā stāvoklī, vai arī izvelku kādu gatavu atbildi no šīs pašas “kolekcijas”.
Zināšanu sistēma, kuru es praktizēju jau daudzus gadus un kura ne reizi mani nav pievīlusi, māca: tikai tie lēmumi, kuri pieņemti balstoties iekšējā stāvoklī, dara cilvēku laimīgu. Pat tad, ja viss koris galvā ir pret to.

Piemērā par atbrīvošanos no migrēnas, kuru es stāstīju pirms divām dienām, daudzos cilvēkos sašutumu raisīja tas, ka mans draugs atļāvās atteikt tikšanos savam bijušajam darbiniekam un nevēlējās to uzklausīt.

Kāpēc tāda uzvedība izsauca tādu protestu vētru? Tāpec, ka “ir pareizi” doties uz tikšanos, dot cilvēkam iespēju izteikties. Taču, ko darīt ar savu iekšējo stāvokli, kurš saka “nē!”? Sanāk, ka pareizi būtu izlikties? Izlikties, ka esi priecīgs viņu satikt, ka vēlies uzklausīt, bet iekšēji vārīties dusmās un nosodījumā.
Šī plaisa starp iekšējo stāvokli un ārējām izpausmēm ir galvenais visu mūsu problēmu iemesls dzīvē.

Dmitrijs Trockis
Tulkoja: Ginta Filia Solis