Par šodienu

starki

Larisa Anistrat

19. marts plkst. 22:15

Vēstījums Pasaulei. Lūk, kas atnāca un lūdz, lai tiktu pārstāstīts.

Kad ir grūti, cilvēki to sauc par pārbaudījumu. Var mainīt attieksmi un nosaukt to par mācību, apmācību.

Ļoti žēl, ka par tādu cenu, taču tas bija neizbēgami. Cilvēki meklē ātrus risinājumus, tas ir cilvēciski, taču tā nebūs. Toties notiks ļoti spēcīga transformācija, bez kuras tālāk nekur netikt. Tālāk iet tie, kuri mīl sevi.

Imunitāte – tā ir mīlestība pret sevi. Tās ir rūpes par sevi. Tas ir tad, kad neindē sevi ar slikto – materiālajām un mentālajām indēm, kad attīri savas Dvēseles mājas – savu ķermeni. Ķermenim vajag atelpoties. Ir svarīgs sports, joga, vingrošana – ikviens kustību prieks. Tam nav vajadzīgas sporta zāles. Sveicienu saulei vai planku brīnišķīgi var veikt jebkur.

Šis ir tas laiks, kad galvenās vērtības iznāk virspusē un tās vairs nav iespējams nepamanīt.

Notiek varena enerģētiskā tīrīšanās. Kāds noturēsies šajās augstajās vibrācijās, bet kāds – ne. Viss ies caur falša detektoru, caur “metālmeklētāju” – ar ieroci (nemīlestība) un narkotikām (nosodījums). Tām ceļš nākotnē ir slēgts.

Ir pienācis laiks mīlēt sevi, nodarboties ar sevi nevis sekot citu “grēkiem”. Būtībā jau vienmēr ir tāds laiks. Taču tagad vairs nav kur atkāpties.

Rūpējoties par sevi, izolējot sevi no pasaules, mēs glābjam savu tuvo pasauli. Pasaule, protams, noturēsies. Un būs kā nekad agrāk skaista, bet vai mēs spēsim to krāšņot ar sevi, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Atgādinu, imunitāte ir mīlestības pret sevi izpausme.

Protams, sliktas, melnas un graujošas domas imunitātei ir kaitīgas – jo tā ir antimīlestība.

Visas jūtas un emocijas var izpausties no diviem stāvokļiem: mīlestības un bailēm. Cilvēks nevar vienlaicīgi atrasties divos stāvokļos. Tāpēc katru sekundi mēs izdarām izvēli. Apzināti vai neapzināti, tas atkarīgs no mūsu brieduma un enerģijas līmeņa – no iekšējā resursa.

Šobrīd esam ieslēgti mājās tāpēc, lai uzkrātu šo resursu. Tādi, lūk, spontāni retrīti. Un ir ļoti svarīgi visu laiku sevi uzturet mīlestības stāvoklī. Pret sevi, pret cilvēkiem un dabu. Nav spēka mīlestībai pret cilvēci – mīli kaķi vai suni, to, kurš blakus tev, šo rītu, šo ieelpu un izelpu, kas tev dāvāti. Galvenais, mīli!

Daudziem nāksies to mācīties. Tāpēc, ka daudz vieglāk ir glābt citus, nekā sevi. Taču nav jau kur likties. Mēs esam palikuši divatā ar galveno savas dzīves cilvēku – sevi.

Mīlestība ir mūsu dabiskais stāvoklis – tāpēc mums ir tik labi to just. Mēs piepildāmies un atveramies ar to. Bailes nav mūsu dabā, tāpēc tās tik briesmīgi mūs iztukšo un nomoka. Par laimi mums katram ir iespēja izvēlēties savu stāvokli. Un šī iespēja mums tiek dota ik mirkli.

Cik gudri viss sakārtots – briesmas atnāca ne kara dēļ, ne stihijas. Tās apdraud visus.

Un mums nav ko vainot – ne citu tautu, ne dabu. Ļaudis pakāpeniski pārstāj lamāties par politiskām tēmām, reliģiju, par nacionālajām un valodas tēmām, par vakcīnām. Bet, ja vēl joprojām turpina to darīt, tad tas ir tikai inerces dēļ, aiz ieraduma. Drīz mums tas vairs nebūs interesanti. Tāpec, ka visas mākslīgās vertības, kā politiķi, nauda, skaistuma etaloni utt tiks sagrauti ar sīciņām vīrusa daļiņām, kas savā ceļā noslaucīs visu neīsto, falšo, mākslīgo. Tās salauzīs visus filtrus, caur kuriem mēs skatījāmies uz pasauli.

Vīruss ir mīlestības trūkums. Mīlestības pret sevi un sekojoši – mīlestības pret pasauli.

Kad es lūdzu, lai man parāda, kas šobrīd notiek, man rāda traukus. Mēs esam trauki: ir tukšie un tie ir jāpiepilda. Tas nozīmē, ka ir jāiemācās pieņemt (nevis tikai ņemt). Ir pilnie – tos vajag iztukšot. Tas nozīmē, ka ir jāiemācās dalīties. Apmaiņa. Pasaule ir viena komanda, taču svarīgi ir sākt ar sevi.

Sākumā skābekļa masku sev un tad savam tuvākajam. No mums sākas ūdens apļi. Un no mums ir atkarīgs, vai tie būs atbalsta vai panikas apļi. Dalīties un pieņemt. Tie trauki, kuri paliks tukši vai pārpildīti, pārstās eksistēt Cilvēka formā.

Ir pienācis jaunu, augstu vibrāciju laiks. Ar smagām vibrācijām te neiekļūt. Ir svarīgs vieglums. Vecāki šobrīd ir spiesti kopā ar saviem bērniem palikt mājās. Zini, kāpec? Tāpēc, ka bērni ir mūsu skolotāji, mūsu pavadoņi uz mīlestību un gaismu. Viņi mūs māca spēlēt, viņi mums māca prieku, vieglumu, elastīgumu, patiesumu un uzticēšanos. Atgādina par pašvērtību. Cik daudz vecāki nākuši pie prāta, nevis izdzīvošanas instinkta dēļ, bet tāpēc, ka viņu bērniem ir vajadzīgi dzīvi un veseli vecāki.

Ja agrāk cilvekiem izdevās izvairīties no ilgas un ciešas saskarsmes ar saviem bērniem, tad šobrīd tas ir neizbēgami. Un ticiet man, šī saskarsme dziedinās. Tāpec, ka pieaugušie sajutīs, ka viņus mīl bez nosacījumiem. Un šie cilvēki, kuri prot tā mīlēt ir viņu bērni. Bet mīlestība dziedina, mīlestība transformē sāpes un bailes harmonijā.

Uzticēšanās. Mums ļoti svarīgi šajā laikā ir uzticēties Augstākajiem spēkiem, ticēt, ka viss notiek pēc plāna. Samierināšanās – skatīties uz situāciju ar mieru Dvēselē. Iespējams, mums “izsitīs korķus”, no uztraukuma “nonesīs jumtu”, taču ar gribasspēku vajag sevi aiz krāgas izvilkt no panikas, darīt to, kas jadara un būs, kas būs. Bet būs labi, bet, ne visiem (tas pirmajā acu uzmetienā).

Kas paaugstina mūsu vibrācijas: humora izjūta, labestīga humora izjūta. Sirsnība, pateicība, mīlestības pilni vārdi, atbalsta vārdi, pašvērtība, sevis attīstīšana. Ir svarīgi būt ieguldījumam sevī, tātad arī pasaulē. Palīdzība, īsta labdarība. Bez vēlmes uzpirkt pasauli vai pielabināties karmai. Bet mūsu sirsnība. Tās ir caurlaides dzīvē.

Neļaut sev būt drūmam, lepnam, sarkastiskam, nosodošam, kritizējošam, nedzīvot ar vainas apziņu, nemelot un neskaust. Peļņa uz cita bēdas un bailēm šobrīd ir Dvēseliskā pašnāvība.

Ja tev šķiet, ka es šo vēstu kaut kur no augšas, tad, tas tā nav. Viss, par ko runāju, ir arī par mani un attiecas arī uz mani.

Es palūdzu Augstākajiem spēkiem nodot vestījumu cilvēkiem. Lūk, tas ir:

Cilvēce uzsēdās uz raķetes uz vienas planētas, bet izlidos jau uz pavisam citas. Pārmaiņas notiek ļoti ātri. Uz šīs jaunās zemes uzkāps tie, kam ir ko dot šai Planētai. Laiks padomāt par savu misiju, bet, ja tā ir zināma, tad rīkoties saskaņā ar to. Laiks pieņemt sevi un savu Spēku.

Pasaule ir izdarījusi kvantu lēcienu. Mums jālec ar to kopā, lai piezemētos jaunā pasaulē. Nekādu strīdu un savas taisnības pierādīšanas. Nemaisamies citu cilvēku iekšējos procesos. Atbalsts. Tikai atbalsts. Ar vārdu, ar darbiem, lūgšanām. Katram pašam jānoiet savs ceļš. Mēs to nevarēsim izdarīt citu vietā.

Tā gribas mainīt pasauli, un tik ļoti negribas mainīt sevi. Bet pasaule mūs apspēlēja – tā izmainījās – un mums nekas cits neatliek, kā mainīties, mainīt savu apziņu, palašinat to, lai noturētos šajā pasaulē. Nekā savādāk. Starp citu, tā ir ļoti laba ziņa.

Šis vīruss ir atnacis atgādināt par mīlestību. Tas atklāj visu īsto un vairs nav iespējams tēlot, ka tu to neesi pamanījis, nezināji, tev nebija gar to nekādas daļas.

Šodien atgriezās stārķi. Viņi viss kāsis ilgi planēja debesīs un apsolīja mieru. Svētību visai cilvēcei.

Larisa Anistrat
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s