Par galveno

dzivot

Atlaid savu kontrolējošo tvērienu – pats Visums ar tevi spēlē esības spēli.

Uzaicini savā dzīvē brīnumu, pieļauj to savā saprātā un katra tava dzīves sekunde kļūs par brīnumu.

Paplašini savu uztveri līdz pat tam, ka spēj līdzradīt Veselajam un tu saņemsi tās zināšanas, pēc kurām tu tiecies.

Tava dzīve kļūs pilnasinīga, garšīga, skaista, spontāna, viegla un tajā uzradīsies spēles elementi, bērna azarts, laimīga cilvēka smiekli.

Tu busi izbrīnīts par to notikumu lielajiem mērogiem, kuros tu būsi iesaistīts, tu sajutīsies piederīgs visam Universam.
Tu atmodīsies.

Ieklausies, viss runā ar tevi un viss eksistējošais ir domāts tev.

Apkārt nav nekā nejauša – saules stari, rāpojoša skudra, garāmgājēju aprautas frāzes, redzeslokā nokļuvusi grāmata, reklāmas plakāts, mākoņi, lietus, laimests, zaudējums, kredīts, salauztas lietas, aizmirstas lietas, nogurums, tavs prieks, peļķes, netīrumi uz zābakiem, iesnas, īres maksas paaugstināšana, aizmirsti vārdi, gaisa skūpsts, apskāviens, smaids. Tas viss runā ar tevi, tas viss alkst tavas uzmanības, tavas pieslēgšanās.

Tu esi aizmirsis, ka dzīvē svarīga ir pati dzīve.

Tu esi sev izdomājis mērķus, vadoties no uzskatiem par savu terminēto dzīvi, par to, ka esi tikai mirstīgs ķermenis, kuram pamestas vien drupačas no dzīves galda.

Tavi mērķi pievelk tevi pie tā, kas tev vispār nav vajadzīgs, kas tikai aizvirza tevi prom no dzīves spēles.

Taču tu esi daudz grandiozāks, varenāks un pilnīgāks par visiem tiem mērķiem, kurus var izdomāt tavs Ego. Tu vēlies atzinību, naudu, varu, finansiālo brīvību, taču tu esi aizmirsis, ka esi šīs realitātes Radītājs, tu esi tās Avots, tās Veidotājs, tās Kosmiskais Arhitekts.

Uzmanīgi paskaties uz pasauli sev apkārt. Paskaties uz cilvēkiem, kas steidzas uz darbu vai neapmierināti ar grūstīšanos sabiedriskajā transportā. Vai tad tu domā, ka viņi ir tik sveši un tāli tev? Tu taču viņus zini jau sen, katru no viņiem, no neatminamiem laikiem. Tu katru jūti kā pats sevi, saproti bez vārdiem, sajūti katru viņu domu kustību, emociju, vēlmes. Saplūsti ar pūli kā ar dzimto mitekli un izšķīsti tajā, sajūties kā daļa kaut kā grandioza Radītāja lielajā plānā, kļūsti par dzirksteli sildošajā kolektīvajā saprātā, pārvērties par veselas cilvēces Gara daļu, lauj sev piepildīties ar mūžīgo dvēseļu radniecību.

Vēro formas un krāsas, esi izbrīnīts par dabas parādību krāšņumu, mācies no mākoņiem viedumu, dzīves gudrību no akmeņiem. Skaties uz Sauli, ieraugi tajā sevi.

Tu tāpat kā Saule, esi savas sistēmas daļiņa, ap tevi griežas tava paša pasaule, jo tu esi Gaisma, visur esošā, visu caurspīdošā un izgaismojošā. No tavu staru spēka un spožuma dzimst tīras sirdis, no tavu vētru intensitātes atkarīgi ir likteņi.

Tavs nolūks, tava griba, tavs viedums, tava Mīlestība rada šo pasauli un tai nav cita Radītāja, izņemot tevi.
Savieno visu kopā, neļauj sadzīvistiskajai loģikai sagraut Visuma principu “Kas augšā, tas apakšā” .

Savieno sevi ar visu cilvēci, Zemi ar Kosmosu, savu apziņu ar Visumu.

Neļauj sev samierināties ar mazumiņu, meklē saistību tur, kur šķietami tās nav. Tu skumsti, esi bēdīgs – skaties, kā transformējas tavas lietas un apkārtējo noskaņojums. Tu esi iemīlējies, iedvesmots, sajūsmināts – vēro dabu, putnus, zinātniskos atklājumus, senās zināšanas, jaunos cilvēkus, kuri ienāk tavā dzīvē.

Tu izdzīvo savu vienotību ar Augstāko spēku – ievēro kā realitāte atspoguļo tavas atklāsmes kā brīnumainu notikumu kaskādi.

Neļauj nekam būt nejaušam, vēl jo vairāk sev.

Atklāj dzīves vērotāju, atklāj sapņu vērotāju. Ieskaties pagātnes gleznās, esi uzmanīgāks pret domām un konkrētāks savās vēlmēs.

Noskaidro, kur slēpjas tavs “Es” un ļauj tam izplesties līdz pat Visuma apmēriem.

Sajūties kā daļiņa no visa, jūties kā Vesels, savieno savus slāņus, ar katru savas butības šūnu sajūti savu plašumu.

Atrodi Avotu un savienojies ar to. Iepazīsti to, kas caurauž visu telpu un pārvar laiku – ej dziļāk Mīlestībā un mācies no tās, kamēr savienosies ar to vienā veselā, kamēr būsi pārliecināts, bez bailēm pazaudēt sevi, ka tu esi absolūts savā pilnībā un nav spēka, kas apdraud tavu bezgalību.

Apstājies un ļauj sev būt. Sajūti šīs esības garšu, krāsu, smaržu, faktūru, iemācies būt tā, lai katrā sekundē atklātos mūžība.

Bet tagad uzmanīgi skaties, kā pati esība atgriež tev tavu pazaudēto dievišķumu.

Oksana Borcova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s