Dzīvot… no bailēm vai mīlestības

gudras domas

Kad mēs domājam, kā audzināt savus bērnus, mēs bieži baidāmies nenodarīt viņu Dvēselēm traumu. Tādu traumu, kuru paši dabūjām bērnībā no saviem vecākiem. Un rīkojamies baiļu vadīti. Tas ļoti stipri ierobežo. Atņem radošumu. Tā, it kā mēs dzīvotu mīnu laukā.

Taču stāsts nav par traumām vai to neesamību. Stāsts ir par līdzsvaru starp atbalstu un frustrāciju. Un ir pavisam cita pieeja. Var dzīvot ne no bailēm, bet no mīlestības.

Var domāt par to, kā dot bērniem pietiekami daudz mīlestības un atbalsta, lai viņi spētu tikt galā ar tām grūtībām, ko viņiem gatavo dzīve un liktenis. Un ar tām Dvēseles traumām, kuras mēs neizbēgami radīsim, jo esam taču dzīvi cilvēki. Un tad tas dod brīvību un plašumu vecāku radošumam.

Var domāt ne par to, kā būt ideālam vecākam, bet par to, kā būt pašam un mācīt bērnam pasaulei parādīt savu ievainojamību un saņemt atbalstu un tuvību. Un tas rada daudz laimes.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s