Lai viņi domā….

atlaist16

Viens no laimīgākajiem lēmumiem manā dzīvē bija atļaut cilvēkiem domāt par mani visu, kas viņiem ienāk galvā…

Galu galā, tā ir viņu galva, viņu domas, viņu laiks, kas iztērēts tam, ko viņi uzskatīja par svarīgu…

Kāds man sakars ar to?

Un iestājās aprīnojama brīvība…

Man vairs nav bail likt kādam vilties!
Es vairs ne minūti netērēšu strīdiem…
Neiesaistīšos nevienā diskusijā….
Nepierādīšu savu taisnību, vai to, ka citiem nav taisnība…
Man ir slinkums…
Un man ļoti žēl laika, kad nebija slinkums….

Nebija slinkums, piespiežot sevi, sarunāties ar tiem, ar kuriem negribējās to darīt…
Nebija slinkums risināt muļķīgas sarunas un sarakstes ar man neinteresantiem cilvēkiem, kuri vēlējās piekarināt man SAVU nevis manu kompleksu birkas, vai apspriest ar mani kaut ko, ko es nevēlējos ar viņiem apspriest…
Nebija slinkums teikt JĀ, kad viss iekšā sauca pēc NĒ……
Nebija slinkums taisnoties par savu viedokli, kuru nekad citiem neuzspiežu, taču neprasu, lai mani cenšas pārliecināt par pretējo…

Mīļie, mācieties šo slinkumu…
Tāpēc, ka tieši tas saglabās jūs jūsu dzīves svarīgajiem jums cilvēkiem…
Ļaus palīdzēt tiem, kuriem vajadzīga jūsu palīdzība, neizmetot miskastē laiku, veltot to tiem, kuri tikai vēlas paskalot samazgas..
Tas ļaus jums atlaist brīvībā tos, kuri nevar jūs ciest, taču nez kāpēc neaicināti lien jūsu dzīvē, lai pēc tam par to klačotos…

Un vēl šis slinkums uzrīkos jūsu dzīvē tadu ģenerāltīrīšanu, pēc kuras tajā paliks tikai tas, kas patiešām nepieciešams…
Atbrīvoties no liekā visos līmeņos – viens no noteikumiem, lai saglabātu savu psiholoģisko veselību, jā, un arī visas parējās…
Tāpēc, ka nekas nesagrauj mūs tā, kā atkarība no svešiem viedokļiem un sevis mocīšana, cenšoties attaisnot svešas cerības un gaidas un cenšoties būt labiem visiem…

Pažēlojiet sevi!
Neuzņemtieties pienākumu emocionāli apkalpot tos, kuri nolēmuši, ka viņu viedoklim par tevi ir jāietekmē visa tava dzīve…

Neviens, izņemot tevi pašu, nedrīkst ietekmēt tavu dzīvi….
Tāpēc, lai domā par mums… kamēr viņu dzīve rit…

Bet mēs dzīvosim… kamēr viņi domā…

©Ļiļa Grad
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s