Lai dzīvotu viegli un ar prieku

kimono

Pie mums ļoti izplatīta parādība ir “nebrīvā laika” kultūra – pārlieka aizņemtība ar nopietnu jautājumu risināšanu un svarīgām lietām. “Nav laika” skan kā tiesas spriedums. Vai arī otrs variants, uzsvērta nekānedarīšana un “muļķa laišana”. Nav svarīgi, vai tu strādā vai nodarbojies ar savām saimnieciskajām lietām, vai audzini bērnus, vai strādā dārzā – viss ir tik ārkārtīgi nopietni…. Savukārt nekānedarīšana ir medaļas otra puse – nespēja piecelties no dīvāna aspoguļo pilnīgu demotivāciju kustēties izvēlētajā virzienā – smagi un negaršīgi!

Uzdod sev sekojošus jautājumus:

– Kad pēdējo reizi tu nodarbojies ar SAVU LIETU (nejauc to ar savu ikdienas darbu) bez cenšanās pārdot sevi vai būt veiksmīgai?
– Kad pēdējo reizi tu devi priekšroku iekšējai atmosfērai nevis saprātam vai izdevīgumam?
– Vai tu sev atļauj neiejaukties dabiskajā lietu plūdumā?
– Vai tu sev atļauj būt vienkārši amatierim nevis profesionālim lietā, ko dari?
– Vai vari nebūt “personiska”: neizcelt sevi sarunā, neprezentēt, nerunāt par savām lietām, profesiju un problēmām?
– Vai tavās mājās ir sajūtami tava brīvā laika prieki?
– Vai tava uzvedība atspoguļo atbrīvotību un mieru? Vai arī tas kaut kur ir pazudis?
– Vai piekrīti, ka “īstā tu esi tur, kur ir tava interese?”
– Vai tev patīk sarunas, kas veicina prāta relaksāciju?
– Vai tu proti kolekcionēt iespaidus, kā akmentiņu pie akmentiņa savai sapņu mozaīkai?
– Kas tev ir vērtīgāk: saņemtais dāvanā vai pašas rokām nopelnītais?

Eleganta atpūta padara sievieti apmierinātu, sabalansē viņas iekšējo pasauli, dod viņai viedumu un sapratni par to, ka vīrietis, ģimene, darbs, ir tikai daļa viņas dzīves, bet, ne pati galvenā.

Pati galvenā un citiem apslēptā pieder viņai pašai, sieviete venmēr ir nedaudz te un nedaudz tur. Un tieši no turienes viņa atnesīs to svētību, ar kuru dalīsies ar vīru, bērniem, tieši tas viņu padarīs vērtīgu viņas darbā.

Taču mēs redzam tikai sevi, darba vai vīra neuzticības sagrauztu, saskrāpētu un atkarīgu, mums sāp, jo nav nekāda “drošības spilvena”, kas nostrādā pie spēcīga sitiena. Mēs protam būt sociāli aktīvas, bet vienlaicīgi arī dvēselē ievainojamas. Taču eleganta atpūta ir pavisam kas cits… Tai nepieciešams privātums un savs tuvais loks.

Diemžēl mēs esam audzinātas tā, ka tajā brīdī, kad problēma ar savu smagumu mūs nospiež pie zemes, mēs sākam “rakt vēl dziļāk” nemainot virzienu, nesaprotot, ka atrisinājums atrodas pavisam citā procesu norises izpratnes līmenī.

Piemēram, strādāt vari tad, kad tev ir sakārtota personīgā dzīve un tu pa īstam novērtē kvalitatīvu atpūtu, kas ļauj no darba noņemt atbildību par pašrealizāciju. Ka precēties vari tad, kad vienkārši esi laimīga un apmierināta un neesi atkarīga attiecībās ar vīrieti…. Ka nevar no darba un vīrieša pieprasīt neiespējamo: mēs ļoti vēlamies, lai darbs mums būtu hobijs par kuru dāsni samaksā, bet vīrs aizvieto mums trūkstošo komunikāciju, uzmanību un rūpes.

Japāņu kultūra pasaulei ir devusi šādas elegantas atpūtas lieliskus paraugus – tā ir ikebana, tējas ceremonija, kaligrāfija, dzejas rakstīšana, cīruļdziesmu klausīšanās, sarežģīta sieviešu tērpa kimono pareizu sakārtošanu, mēness gaismas baudīšanu… Tā ir savdabīga sievišķības skola, kura māca savienot sievietes emocijas un sajūtas ar realitāti, tas viss veido sievietes viedumu, māca kā būt mierīgai un nepiespiestai sarunā, kā būt tādai, lai vīrietim viņas klātbūtnē gribētos rīkoties, izrādīt savu gribu…

Šī atpūta ir atkarīga no paša cilvēka un apstākļiem, ar kuriem tas saskaras, ko viņš ņem rokās, uz ko skatās un paša noskaņojuma, kas tiek ielikts šajā procesā.

Mēs izšujam krustdūrienā, sēžot neērtā pozā, gatavojam svētku maltīti pilnīgā spēku izsīkumā, dejojam un dusmojamies uz sevi par to, cik neveikli izskatāmies, kaut ko zīmējam un dusmīgi izmetam neidevušos zīmējumu…. Šī nav eleganta brīvā laika pavadīšana, tā ir tā pati saspringtā izturēšanās, kas iezagās mūsu brīvajā laikā un pārvērta to par darbu.

Mēs svēti ticam, ka rezultāts paslēps mūsu padarītā darba neglītumus, mēs ticam, ka darba mīlestība vienmēr ir svēta. Taču eleganta atpūta spēj aizvākt šos “darba momentus”, rada plūsmas sajūtu un atgriež mūs pašām sev.

Šāda atpūta, ielikta sievietes uzvedības pamatā palīdz viņai atrast pareizos orientierus. Mājas dzīves organizēšana sievietei nav nekāds menedžments, loģistika vai darbs ar resursiem, bet gan dzīvs viņas attiecību ar pasauli audekls, krāšņa ģimenes attiecību telpa pašas mājās. Pareizs sievietes noskaņojums rodas apzināti, no pieskaršanās kaut kam skaistam, vieglam, nevis kaut kas, pēdējiem spēkiem no sava nomocītā organisma dienas gaismā izvilkts, kā veca avīze.

Marija Flero
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s