Ja tu ļoti baidies par saviem bērniem, tad tev pašam jāpabūt bērna lomā.
No kurienes nāk šīs bailes? Atceries sevi – visticamākais, tas būs pusaudža vecums – kā tavi vecāki uztraucās par tevi. Tur neej, to nedari, ar savu raksturu tu nevienam nebūsi vajadzīga, kļūsi kā tēvs-sliņķis…
Un ko tagad ar visu to darīt?
Kam nav bail? Cilvēkiem reibuma stāvoklī (alkohola, narkotiku), bet šo variantu mēs neizskatīsim. Un vēl, bērniem. Bērna ceļš ir atvērtība un uzticēšanās.
Es piedāvāju pabūt šī bērna lomā – ar saviem vecakiem. Un nevajag nodarboties ar rakņāšanos sevī, līst ezotērikā vai kādās sev nesaprotamās garīgajās praksēs, vienkārši vajag parunāties ar saviem vecākiem.
“Mammu, piedod, lūdzu, man vienmēr bija tik sāpīgi, kad tu mani salīdzināji ar vecāko māsu, es baidījos par to, ka neesmu tavas mīlestības cienīga”. “Mammu, piedod, es tā dusmojos uz tevi, ka tu mani salīdzināji ar tēvu, un baidījos, ka kļūšu alkoholiķis. Toties pateicoties tam, es vispar nedzeru”. “Tēti, piedod man, man bija tik sāpīgi, ka tu neticēji man, es baidījos, ka es nekad nekļūšu par normālu cilvēku. Taču, izaugu normāla, skaties!”
Šīs bailes noteikti vajag izrunāt – tas ir kā iznest sniegavīru četrdesmit grādu karstumā, pēc mirkļa nekas vairs pāri nebūs palicis (vien burkāns ).
Un izradīsies, ka tu tik ilgus gadus esi dzīvojis tumšā pagrabā, kas pilns ar briesmoņiem, bet tagad šajā pagrabā ieslēdza gaismu un tu ieraugi, ka nekādu briesmoņu nav un nebija. Bailes – tā ir tumsa, kuru izkliedē zināšanu gaisma.
Bonuss būs tas, ka arī bailes par saviem bērniem pazudīs, un paliks tikai 100%tīgs jauns redzējums un situācijas izpratne.
Dmitrijs Trockis
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 