Dzimšanas dienas

LDrgSLJlYUE

«Bērnu laukums. Divas meitenītes šūpojas šūpolēs un sarunājas.
— Kaut kā sen nav bijis nevienu svētku, – viena domīgi saka.
— Žēl gan!
— Man gan nav žēl, – saka otra.
— Tu nemīli svētkus?!
— Mīlu! Ļoti! Man to ir daudz – katru dienu – svētki!
— Nevar būt!
— Var gan! Mēs svinam Dzimšanas Dienas.
— Tu gribēji teikt – Dzimšanas Dienu?
— Dzimšanas Dienu mēs arī svinam, bet tikai reizi gadā. Bet Dzimšanas Dienas – katru dienu. Mans tētis izdomāja šos svētkus.
— Un kā jūs tos sviniet?
— Ļoti vienkārši! Tētis no rīta modina mani un mammu, mēs visi skrienam uz virtuvi, ņemam glāzes ar ūdeni un tētis uzsauc tostu: “Šodien ir piedzimusi Lieliska diena! Mums ar to ir paveicies! Par Jaunu Dienu!” Un mēs dzeram ūdeni, ēdam medu un dziedam katru reizi kādu dziesmu.
— Un, ja nu sanāk ne tik laba diena?
— Agrāk tā arī bija. Bet kolīdz mēs sākām atzīmēt šos svētkus, gandrīz visas dienas ir labas, vai ļoti labas. Ļoti, ļoti reti kas slikts notiek.
— Kāpēc tad citiem cilvēkiem tādu svētku nav?
— Tētis teica, ka šie svētki ir visiem, tikai ne visi tos ievēro. Daudzi par tiem vienkārši ir aizmirsuši. Ja gribi, atnāc sestdien pie mums. Izgulēsimies un no rīta kopā svinēsim!»

© Grigorijs Berkovičs

Avots: econet.ru
Ilustrācija: Kirdij Viktorija
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s