Pārmetumi ikvienas attiecības parvērš verdzībā

parmetumi

Vai esi ievērojis, cik daudzi cilvēki sarunājas pārmetumu un noniecināšanas valodā? Man šķiet, ka tā jau ir kļuvusi par sabiedrībā pieņemtu komunikācijas normu. Daudzi pat nepamana, kā pamanās pārmest otram. Un, protams, tas rada atbildes agresiju. Kad pārmetumi ir kļuvuši par normu vai ieradumu, tos ir ļoti grūti identificēt kā netiešu agresiju.

Taču tieši pārmetumi ir psihoemocionālās vardarbības forma vienam cilvēkam pret otru. Un daudzas ģimenes ir ieslīgušas šādā slēptā emocionālā vardarbībā, tā audzina savus bērnus, tā komunicē darbā, ar draugiem un vienkārši paziņām. Un šis komunikācijas veids tiek nodots no paaudzes paaudzē kā gluži pieņemams un pat vienīgais iespējamais.

Kas tad ir pārmetums?
Tas ir izteikts apvainojums un nepieņemšana, kas gluži dabiski tam cilvēkam, pret kuru vērsts, izsauc vainas sajūtu un vēlmi aizsargāties. Protams, arī cilvēks, kuru apvaino sāk aizsargāties, izmantojot tos pašus pārmetumus. Sanāk tāda kā ping-pong spēle, kur par spēles bumbiņu kļūst vainas sajūta. Attiecības, kuras “rotātas” ar vainas sajūtu kļūst toksiskas un neciešamas. Tās atņem izvēles brīvību abiem partneriem. Jo vienmēr ir bailes būt vainīgam, un visas darbības un vārdi tadās attiecībās ir vērsti uz izvairīšanos no šīs sajūtas.

Kā atpazīt pārmetumu?
Tas vienmēr izklausās kā “Tu – vēstījums”: “Tu kaut ko izdarīji ne tā. Tu uzvedies slikti. Tu nepareizi to dari”. Tas vienmēr ir vērtējums no pozīcijas: “Es uzskatu tavas darbības par sliktām”.

Bet es nerunāju par sevi un savu attieksmi pret tavām darbībām, es runāju par tevi un nosodu tevi.

Ja ilgstoši sarunājamies pārmetumu valodā, tad tādas attiecības rezultātā noved pie bēdīgam beigām. Un nav svarīgi, vai partneri izšķiras vai paliek kopā. Vienkārši attiecības kļūst naidpilnas un toksiskas. Tādās attiecībās ķermenis sāk slimot ar nopietnām slimībām, tā rodas neuzticība un dažādas dramatiskas situācijas.

Pret ko nomainīt parmetumu?
Aiz pārmetuma stāv neapmierinātas vēlmes un pārmetošo vajadzības. Tas nozīmē, ka viņš kaut ko vēlas palūgt, taču izvēlas pārmetuma formu, to formu, pie kuras viņš ir pieradis savā attīstības procesā, pie kuras viņu pieradināja vecāki.

Lieta tāda, ka vecāki bieži vien nezin, kā padarīt bērnu ērtu un paklausīgu, tāpēc manipulē tieši ar vainas sajūtu. Un ar to, kurš jūtas vainīgs, kā zinām, ir daudz vieglāk manipulēt. Un izaug tāds bērns un, izrādās, ka nav viņam citas zināmas valodas, kā pārmetumu valoda, viņš saprot tikai to. Jo aiz pārmetuma stāv vajadzība, un to var aizvietot ar lūgumu.

Pārmetuma alternatīva ir lūgums.
Lūgums vienmēr ir “Es – vēstījums”… ja man kaut kas tavā uzvedībā nepatīk, tad man vienmēr ir izvēle, kā tev to pateikt: vai nu “tu esi slikts” vai arī “es jūtos apbēdināta, man tas nepatīk un lūdzu vairs ar mani tā nerunā”. Ievēro, šajā “Es – vēstījumā” nav pārmetuma un tādā veidā tu partnerī neieslēgsi agresiju, un netrāpīsi viņa vainas apziņai. Ir taču starpība, vai tu saki: “Tu mani pārbiedēji!” vai arī “Es izbijos, lūdzu vairāk tā nedari, mani tas biedē.”” Viens un tas pats pateikts tik dažādi. Tad, lūk, ja tu pamēģināsi, katru reizi, kad gribās kādam pārmest, pārveidot šo pārmetumu lūgumā, tad jūsu attiecībās vairs nebūs agresijas un tas nāks par labu tavai un citu cilvēku veselībai.

Starp citu “Tu man pārmet” – arī ir pārmetums, bet “Es to dzirdu kā pārmetumu, lūdzu pārveido to par lūgumu” – tas vairs nav pārmetums, bet lūgums.

Lūguma sakarā gribētos pateikt vēl vienu lietu.
Reiz mēs kopā ar partneri strādājām pie tā, lai pārstātu viens otram pārmest. Un es ievēroju, cik nepareizi var saprast lūgumu. Lūgums ir tas, kas paredz gan piekrišanu gan atteikumu. To nedrīkst aizmirst, kad tu lūdz.

Pārmetums neparedz atteikumu, tāpēc, ka aiz atteikuma vienmēr būs vainas sajūta. Pārmetumā nav izvēles brīvības un tiesības atteikties. Tad, lūk, galvenais ir lūgumu nepārvērst vardarbībā. Ja tev jau pateica “nē”, tad liec cilvēku mierā. Tiesības pateikt “nē” ir ikvienam cilvēkam un arī tev tajā skaitā. Ja tu turpini uzstāt uz savu lūgumu, lai tavs partneris izpilda tavas vēlmes, tu jau kļūsti vardarbīgs. Būtībā jau mēs pārmetam tikai tāpēc, lai atņemtu otram tiesības mums atteikt.

Tā pārmetums jebkuras attiecības pārvērš verdzībā.

Jūlija Latuņenko
Ilustrācija: Arunas Zilys
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s