Tā izskatās vīrišķība vīrieša acīm…

sieviete virietis10

Ir trīs vīrišķības galvenie raksturlielumi, kas nepieciešami, lai vīrietis justos apmierināts ar dzīvi: – vīrietis savā ģimenē ir līderis, apgādnieks un gadā par ģimenes drošību. Ja tā nav, tad vienmēr viņš jutīsies ne līdz galam relizējies, laimīgs un izpildījis savu misiju.

Meitenes pusaugu puišiem liek jukt prātā, tāpat kā ābeles pilnas ar āboliem pievelk bērnus.

Paiet garām ir neiespējami. Tā gribas noplūkt, iekosties, izbaudīt. Dēļ kā? Dēļ kā, ja auglis vēl nav nogatavojies? Ģimenes dzīve var sagadāt baudu. Var, ja abi laulātie ir nobrieduši. Taču dzīvē, visbiežāk, sanāk ne tā.

Ārēji it kā visi pieaugušā atribūti jau ir. Bet iekšēji – rakstura īpašības, kas tik ļoti nepieciešamas laimīgai laulības dzīvei, vēl nav nobriedušas. Auglis nav gatavs. Tā garša ir skāba un nepatīkama. Galu galā tas vispār nav ēdams.

Vecpuiša dzīve radikāli atšķiras no ģimenes galvas dzīves. Pusaudzis, kurš vēl nav nobriedis vīrietis, koncetrējas uz sevi. Viņš vēl nav spējīgs atdot. Nav spējīgs to darīt regulāri un nesavtīgi. Viņš vēl pagaidām nevar uzņemties atbildību par vēl kadu. Dievs dod uzņemties atbildību pašam par sevi. Nenobriedis vīrietis vēl nav spējīgs izturēt un saprast sievietes emocijas, neprot tas neitralizēt un pieņemt. Nevar piedot, rūpēties un izturēties cēlsirdīgi. Nav spējīgs kontrolēt savas jūtas un saglabāt dzelzsbetona mieru (jāpiebilst gan, ka ļoti daudzi pieauguši vīrieši to neprot 🙂 )

Taču baudīt gribās un trakojošie hormoni dara savu. Bioķīmija ieslēdz supervilkmi. 18 gadi jau klāt, un, nu jau drīkst! Drīkst, bet kālab gan? Cik ilgi tāda ģimene būs spējīga pastāvēt?

Ja attiecības sākās tieši ar intīmo tuvību, ja pievilka tikai ķermenis, tad tas nepavisam nav droši. Ir svarīgi, lai pievilktu arī iekšējā pasaule, dzīves filosofija, vērtības. Tuvība nāk pēc tam. Bet sākumā jābūt kopējam pasaules redzējumam, dzīves uzskatiem. Mīlestība nav tad, kad skatāmies viens uz otru, bet gan skatāmies vienā virzienā, vai ne?

Sokrāts teica: “Pasaki man kaut ko, es gribu tevi redzēt!”.

Jau pēc pāris sarunas minūtēm var sajust, vai ir vērts turpināt attīstīt šīs attiecības.

Radīt ģimeni vajadzētu nobriedušiem cilvēkiem. Ja vīrišķība, atbildība un iekšējā drošība vēl nav nobriedusi, tad ir bezjēdzīgi vēlēties izbaudīt ģimenes dzīvi. Mute no skābuma saviebsies un ātri sagribēsies atlikt malā jau iekosto augli. Bet gatavu augli ir vienmēr patīkami ēst. Tas ir dievīgs, salds kā medus, nektārs. Bet dzīvē tomēr reti kad gadās mango vai avokādo ar īstu nobrieduša augļa garšu. Visbiežāk aiz košās un pavedinošās ārienes slēpjas vilšanās.

Lai sastaptu savu īsto un vienīgo, ir ļoti svarīgi strādāt ar savām un tikai savām rakstura īpašībām Ja īstais vēl nav sastapts, tātad vēl neesi tā īsti nobriedis un pietiekami atvēries, tu vēl briesti. Nedrīkst attiecības padarīt par smagu pienākumu. Nedrīkst uzskaitīt, kurš kuram un cik ir parādā. Tā uzkrājas aizvainojumi, kuri beigu beigās ģimeni sagrauj.

Mīlēt nozīmē atdot, neprasot neko pretī. Tā ir nesavtība.

Laulībā es nebaudu sievu. Es viņu neuztveru kā baudas avotu un savu jūtu apmierinājumu. Es esmu viņai blakus, un pildot savus ģimenes cilvēka pienākumus, cenšos viņu vienmēr atbalstīt. Cenšos palīdzēt savam pašam tuvākajam cilvekam.

Un jautājumu “Mīļā mana, kā es varu darīt tavu dienu labāku un kā es varu tev šodien palīdzēt?” vajadzētu uzdot katram cienīgam vīrietim, kuram ir attiecības. Un tā arī ir patiesa mīlestība.

Tas ir patiess briedums. Iecietības un rūpju izpausme dēļ mīļotā cilvēka labklājības. Viss parējais ir muļķīgs egoisma šovs. Tā vai citādāk, vīrietis pats rada elli vai paradīzi savā ģimenē. Taču varētu kaut vai tikai savu sievu padarīt laimīgu. Tikai vienu cilvēku uz šīs Zemes. Lai kaut tikai vienam cilvēkam dzīvot būtu nedaudz vieglāk. Tas taču ir manos spēkos!

Protams, ka var, taču dezertieru ir arvien vairāk. Nav iespējams no kaujas lauka aizmukt, izvairoties no negoda un nicināšanas. Padodoties gūstā, grūti ir dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu. Akmens uz sirds agri vai vēlu novilks lejup.

Nobriestot puiši kļūst par vīriem. Tā dzimst cīnītāji. Tie, kuri gatavi upurēt visu, aizsargājot savus mīļos.

Apprecot sievieti viņš dos zvērestu aizsargāt un saudzēt savu ģimeni līdz galam. Un kaujas laukā nav vietas mazdūšībai un zēlumam pret sevi. Muļķīgi meklēt piekto stūri un taisnoties par savu vājumu.

Īsts vīrietis nemeklē atttaisnojumus un vainīgos. Un nobriedis vīrietis ir uzticīgs savam zvērestam. Briedums izpaužas tajā gadījumā, kad ir paškontrole un dzimst spēja atdot. Tad, kad rodas sajūta, ka tev pieder visa pasaule, kaut gan, iespējams, tev nekas nepieder. Kad vēlmju liesmas pārstāj dedzināt un mocīt. Kad nav nospiestu vēlmju pēc tā vai šitā, bet skats vērsts Debesīs. Tā ir īsta brīvība un tas ir karavīra ceļš, savas ģimenes aizstāvja ceļš.

Ģimene, kurā sieviete ir nelaimīga, agri vai vēlu sabruks, bet ģimene, kurā sieviete ir laimīga, plauks un zels.

Nav jāizgudro jauns velosipēds ģimenes laimes meklējumos. Vienkārši beidzot pieaudz un padari laimīgu savu sievieti. Izdari to, lai cik pūļu tas neprasītu. Tas ir īsta karavīra, savas ģimenes aizstāvja ceļš.
Volodars Ivanovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: pixabay

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s