Zināšana un apzināšanās

logs6

Ļoti bieži uz treniņiem un terapiju nāk cilvēki, kuri saka apmēram sekojošo: “Es esmu izlasījis ļoti daudz grāmatu, es visu zinu, es visu apzinos, bet neko nevaru izdarīt”. Un vēl ļoti bieži cilvēki zin viena vai otra stāvokļa iemeslu, taču arī tas viņiem diez kāpēc nepalīdz. Un ko gan dod iemeslu zināšana? To ierobežotais daudzums galu galā tiek apzīmēts kā “sarežģījumi dažādos attīstības posmos”.

Zināšana un apzināšanās ļoti atšķiras viena no otras. Zināšanas un izpratni nav nemaz tik grūti iegūt. To māca skolā. Piebāž pilnu galvu ar tonnām informācijas, tajā pat laikā, ķermenis nekustīgi sēž, nesaņemot nekādu pieredzi. Un tas viss notiek daudzu gadu garumā, palielinot attālumu starp zināšanām un pieredzi. Un gala rezultātā mums ir ļoti daudz gudru cilvēku ar smagiem, neprasmīgiem ķermeņiem un nelaimīgām dzīvēm. Viņi visu zin, bet tik maz ko ir pamēģinājuši un izdzīvojuši.

Apzināšanās no zināšana atšķiras ar to, ka tajā ir ķermeniskā un sajūtu pieredze. Tāda pieredze, kas ierakstās pavisam citās smadzeņu daļās un vairs neļauj rīkoties pa vecam.

Piemēram, bērniem var daudzas reizes teikt, ka karsts var apdedzināt un viņi to labi zin. Taču vienreiz apdedzinājušies un saņēmuši šo ķermenisko un sajūtu pieredzi, viņi to apzināsies un sāks sevi sargāt. Bet, lai iemācītos teikt “nē”, sākumā nākas ļoti ilgi sist oponentam ar liekšķeri pa galvu, kamēr prasme aizsargāt savas robežas nekļūs par apzinātu un vārdos izteiktu.

Viedie runā, ka laulāto neuzticība var ļoti slikti ietekmēt attiecības. Bet vai tad  šī zināšana kādu aptur? Bet, lūk, laulāto neuzticības pieredze un tās sekas…. Pieredze par to, ar ko beidzas meli, var apstādināt. Kaut gan dažiem šo pieredzi vajag iegūt daudzkārt. Ļoti daudzās biznesa mācību grāmatās ir rakstīts, ka ir jānošķir biznesa un privātās attiecības. Bet tikai tie, kuri šādā veidā ir pazaudējuši savus draugus, tiešām apzinās, kā un kāpec tas notiek.

Stāsti par bīstamām situācijām uz ceļa ir zināmi it visiem, taču ceļu satiksmes negadījums ar tavu paša piedalīšanos ļoti daudz ko iemāca.

Par mīlestību ir tik daudz uzrakstīts un izdziedāts, taču tikai tad, kad tā atnāk ar pieredzi, rodas apzināšanās. Tāpat arī ar bērniem. Tu vari būt tūkstoškārt teorētiski gatavs, bet pieredze…

Lūk, kāpēc par vienu sisto dod divus nesistos. Viņš jau apzinās!
Nav jau svarīgi, kāds ir problēmas iemesls. Ir svarīgi, kā tu to šobrīd radi. Kā tu to radi šajā pašā brīdī. Nav svarīgi, cik daudz tu zini, bet svarīgi ir tas, cik no tā tu esi apzinājies un izdarījis savā pieredzē. Cik izdzīvojis. Un, ja šķiet, ka “it kā izdzīvojis”, tas nozīmē, ka ne līdz galam. Tāpēc, ka tad, kad līdz galam, tad šaubu nav. Psihe neatgriežas pie apgūtajām mācību stundām. Tās aiziet dziļi zem smadzeņu garozas un kļūst par tikpat parastām, kā elpošana un staigāšana.

Tāpēc, lai apzinātos ir tik vērtīgi kustēties, sajust, rādīt ar pirkstu, zīmēt un visdažādākajos veidos rīkoties. Aiztikt ar šīm pašām rociņām un sajust uz paša ādas. Un vēl izjust spēcīgas jūtas, raudāt, skatīties sejā nepatīkamai realitātei vai gluži otrādi, smieties, atlaist, gūt baudu un priecāties.

Lūk, kāpēc jebkuras mācības bez pieredzes paliek vien mentālas konstrukcijas. Modelis bez dzīves. Mēs zinām bez apzināšanās, kam vajadzīga drosme, lai spertu nākamo soli.
Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s