Kad jaunība paiet un sākas īstā dzīve

kukainis

Re, nu, kā bērns dzīvojies un zini, ka viss mainīsies. Un, visticamākais, mainīsies uz labu. Agri vai vēlu tu varēsi aizsniegt augstāko plauktiņu, kurā stāv kārotais vecmāmiņas ievārījums. Tev beidzot noņems breketes. Un pubertātes pinnes pāries. Un krūtis izaugs, un pusaudža stūrainums pazudīs. Skola paliks aiz muguras. Sesija arī. Tu dabūsi pasi un pats varēsi nopirkt kādu alkoholisko dzērienu. Un, ja mācīsies angļu valodu, tad to arī iemācīsies… beidzot. Un viss attīstās ātrāk, augstāk, spēcīgāk….

Un tad pienāk tas brīdis, kad tu apzinies, ka vēl joprojām dzīvo, atsaucoties uz dabisko augšanu, bet augšana jau ir beigusies. Un sākas novecošana… Tie iekšējie spēki, kuri tevi dzina, ir beiguši savu darbu un vairāk nedarbojas. Nē, protams, ja tu salauzīsi roku vai kāju, tā saaugs. Taču nekas tevi vairs tik ļoti neiedvesmo un neplēš pušu no lepnuma, nekas neliek piepūsties lielam.

Un arī valodas mācīties vairs nesanāk tik viegli un pamosties ir grūtāk, un arī sabiedrība tevi nemudina iegūt arvien vairāk zināšanas.

Bet tad, kad tu skaties uz savu ķermeni un domā, ka vajadzētu notievēt, tad gaidi, kad tas pats no sevis notiks. Tāpēc, ka agrāk notika. Bet, še, tev, vairs nenotiek. Vai zini, ka 90% cilvēku, kuri saka “vajadzētu notievēt”, netievē?

Un te nu sākas īstā dzīve un īstais darbs. Jēgas un “draiva” meklējumi. Piepūle, kas ļoti bieži ir pretrunā ar dabisko lietu plūdumu (novecošanu), bet dažkārt arī ir pretrunā ar veselo saprātu.

Īstie personīgie nopelni. Iziešana ārpus tā, kas dabas dots. Jau laiku atpakaļ izaugušā uzlabošana. Fakultatīva un ne obligāta. Veicama ārpus darba laika. Bērni strādā, bet tas jau viņos ir ielikts. Bet vecāki var nestrādāt un var nemainīties. Viņi var nodzīvot visu mūžu kā imago, liels pieaudzis kukainis. Daudzi tā arī dara, kamēr vien neapzinās, ka ir jau izauguši.

Izauguši – tas nozīmē, ka viņiem jau daudz kas ir atļauts. Un tāpat arī nozīmē to, ka daba vairs neatbild par viņu attīstību. Un nāksies attīstīties patstāvīgi.

Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s