Mīlestība ir tiesības, kas iedotas tev piedzimstot

gul4

Nemeklē un negaidi mīlestību: tā neuzradīsies pēc tava pieprasījuma. Tu vienmēr jutīsies nepilnīgs un bailes to pazaudēt tevi pavadīs katru mīļu dzīves dienu.

Uz mīlestību nevar parakstīties. Mīlestība nav balva par labu uzvedību. Mīlestība nav tas, ko tu “esi pelnījis” vai neesi. Tās ir tavas tiesības jau no pašas dzimšanas, tā kā atrodi to savā sirdī!

Ja tu pamani, ka tava uzmanība vēršas uz āru, tiecas uz kaut ko, tajā pat laikā manipulējot ar kaut ko, cenšoties tikt skaidrībā, pieķerties, kaut ko saglabāt – apstājies! Uzaicini savu uzmanību pienākt tuvāk. Lai sajustu savas kājas uz zemes, sava ķermeņa svaru, kā tas tevi velk uz Zemes pusi. Lai sajustu elpošanu, tādu drošu, tādu senu, kā tā paceļas un nolaižas, paceļas un nolaižas, kā viļņi tavas būtības plašumos.

Lai uzmanība iziet caur kaklu, krūtīm. Lai tā tur rada kņudinošu, vibrējošu un dedzinošu – dzīvu sajūtu. Lai uzmanība piesātinās ar skumjām, vientulību, pamestības sajūtu – visām tām sajūtām, no kurām tu bēdz. Uz mirkli dod patvērumu tiem senajiem un brīnišķīgajiem lielā uzdevuma fragmentiem, kuru tu jau sen esi sapratis. Lai šī patiesā tavas dzīves filmas scēna tiktu apgaismota ar tavu uzmanību, šo maigo apzinātību, kuru sauc par mīlestību. TĀ ir lūgšana.

Es esmu šeit. Es esmu šeit. Un tas ir normāli. Pat tad, ja es nejūtos īpaši labi, tas ir normāli. Manas skumjas ir saprātīgas. Manas bailes ir senas, svētas un cienījamas. Manas ilgas kvēlo pilnas ar dzīvību.

Pat šaubas ir mani radi. Un te nav nekā slikta; viss ir mīlestībā.

Dzīve ir tik īsa, bet mīlestība – mūžīga, dāsna, visur esoša, tā ir tuvāk, kā nākamā ieelpa.

Tā kā nemeklē mīlestību; negaidi to, negaidi, ka tā atnāks pēc pieprasījuma. Bet zini TO. Zini savu klātesamību, tās intimitāti. Sajūti, kā klātbūtne čukst tev ausī…

Es elpoju ar tevi, mana mīlestība. Katra ieelpa, izelpa un telpa starp mums. Kad tu stāvi, ceļos nometies, dzīves haosa un neskaidrības nomocīts, es stāvu kopā ar tevi – uz ceļiem.

Kad tu šajā nepastāvīgajā pasaulē pacelies augstu, es priecājos kopā ar tevi. Kad tu jūties pazudis un nespēj iet tālāk, es jau tevi esmu atradis. Šeit. Vienmēr šeit. Es esmu tuvu. Ļoti tuvu. Es smejos kopā ar tevi, es raudu kopā ar tevi, noasiņoju kopā; tavas asinis ir manas asinis. Tava balss ir mana balss, tava klusēšana ir mana klusēšana, un es došos uz pasaules malu, lai atrastu tevi, lai cīnītos par tevi, lai atgrieztu tevi mājās.

Tu nevari izvairīties no mīlestības.
Autors: Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s