Ir cilvēki – bākas

bāka1

Ir cilvēki – kā brīnumsvecītes! Šķiež dzirkstis, deg spoži un jautri. Mīlestībā viņi apber ar dāvanām un ziedu pušķiem. Pauž savas emocijas un zvērē mūžīgu mīlestību. Runā aizrautīgi par nākotni, plānus būvē uzreiz… Darbā ar milzīgu enerģiju sāk jaunu projektu; visus aizrauj ar savu entuziasmu! Un draudzībā uzreiz atver dvēseli un sauc tevi par māsu vai brāli. Taču tas nav uz ilgu laiku. Beidzas prieks un laime. Noplok entuziasms. Un paliek melns, šķībs un līks kociņš – un dūmi…

Ir cilvēki – kā bākas. Spīd tālumā, ne īpasi spoži; mirkļiem spīd. Bet pašā tumšākajā un briesmīgākajā naktī tālumā mēs ieraugām viņu gaismu un esam glābti. Viss ir redzams. Briesmas ir garām! Un vairs nav tik bailīgi, nav tik vientulīgi un nav izmisuma. Tikai viens viņu vārds, viens zvans, viena vēstulīte un jau ir gaiši. Un tā visu dzīvi, ilgi, vienmēr… Un, lai arī viņi nav blakus ar mums. Lai arī nezvēr, nesola, neizplūst jūtās – bet no viņiem nāk glābēja gaisma, no cilvēkiem – bākām… Un, iespējams, pateicoties viņiem mēs neesam nositušies pret rifiem un visi vēl esam dzīvi. Un arī varam starot un mīlēt…
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s