Nežēlo visas savas draudzenes

draudzeneaaaaa

Es uzrakstīju šo rakstu ar vēlējumu visiem jums – nežēlojiet savas nelaimīgās, žēlojošās draudzenes, radiniekus, paziņas. Viņiem visiem viss būs labi! Bet tev var nedzimt bērni, var sabojāties veselība, var pazust veiksme un dzīvesprieks un ģimenē izzust sapratne, un klātesošs var kļūt nogurums un depresija. Tava palīdzība un līdzjūtība var izrādīties nepanesama nasta tev pašam. Pārtrauc kontaktēties, aizej no saskarsmes, kā tikko tavā klātbūtnē sāk žēloties par savu nelaimīgo dzīvi. Tici man, šim cilvēkam dzīvē viss būs labi. Bet, kas būs ar tevi pēc šī žēlošanās seansa, nav vēl zināms.

Mēs visi savā dzīvē sastopamies ar cilvēkiem, kuri žēlojas. Par veselību, par laika apstākļiem, par vīru, par sievu, par vecākiem un valdību. Viņi stāsta par savam nelaimēm, problemām un slimībām. Un viņu problēmas izraisa līdzjūtību. Mēs esam cilvēki un palīdzība tuvākajam ir visos mūsos ielikta no dabas. Taču dažkārt nelaimes demonstrācija kļūst par peļņas avotu un tieši ar to arī nodarbojas profesionāli ubagi. Upuri ir īpaša profesionālu cietēju klase.

Nežēlo tos, kuri mūžīgi žēlojas

Reiz metro es ieraudzīju rūgti raudošu meiteni. 

Viņai apkārt stājās cilvēki, piedalījās, izprašņāja, juta līdzi, deva naudu. Pēc tam es šo meiteni redzēju vēl vienā metro stacijā, pēc tam vēl vienā…  Es biju izbrīnīta par izdomas bagāto profesionālo upuri. Ko tikai viņa neizdomāja, lai “izvilktu” no cilvēkiem emocijas un naudu. Būtībā, lai atņemtu svešu spēku, izmantotu labestību un cilvēku līdzjūtību.

Pie kam upura problēmas visbiežāk arī ir reālas, ne izdomātas. Taču dažādi cilvēki problēmsituācijās uzvedas dažādi, bet profesionāli upuri žēlojas. Žēlojas par savām, nepārvaramajām problēmām, stresiem, nepiepildītajiem sapņiem, slimībām, sarežģījumiem attiecībās, darbā, ar naudu utt.

Laba lieta – pažēloties! Varbūt paliks vieglāk, varbūt atradīsies kāds risinājums. Mūsu tuvās draudzenes, mūsu nelaimīgās nerealizējušās māsas, mammas, svaines, vīri, brāļi. Visi kā viens – tuvi, mīļi cilvēki. Kā gan nepalīdzēt, nepajust līdzi, sirds nav nekāds akmens.

Padalīšos ar kādu patiesu notikumu, vienu no daudzajiem.

Pie manis uz konsultāciju atnāca kāda meitene, sauksim viņu par Katju. Viņa žēlojās par pastāvīgu stresu, sliktu miegu, menstruālā cikla traucējumiem, endometriozi, olnīcu policistītu, anovulāciju un neauglību. Viss viņas dzīvē kaut kā neveicās – problēmas ar veselību, naudu. Jā, un arī otrais bērns abiem ar vīru kaut kā nesanāca un nesanāca. Kur bēgt no problēmām, viņa nesaprata.

Mēs uzsākām terapiju, ļoti daudzas lietas izdevās ātri novērst. Skārtojās miegs, uzlabojās menstruālais cikls. Viņa tika pie laba darba un stresu dzīvē palika mazāk. Atzīmēšu, ka manas konsultācijas vērstas uz personības izaugsmi.

Cilvēkam pašam ir jāiemācās tikt galā ar sevi, saprast sevi, pazīt, izdarīt secinājumus, teikt sev patiesību par to, kuri no ieradumiem un uzskatiem ir viņa slimību un problēmu cēloņi. Iekšējais pētnieciskais darbs ir ļoti svarīgs. Terapijas rezultātā cilvēks mācas pats savas  problēmas atrisināt un uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Katja, par laimi, izrādījās ļoti patiess un ieinteresēts savā dzīvē cilvēks. Viņai bija ļoti svarīgi atrisināt savas problēmas un savus uzdevumus, nevis vienkarši saņemt īslaicīgu atvieglojumu. Un, lūk, viena no mūsu sesijām laikā, noskaidrojās kāda ļoti interesanta detaļa. Viņa atcerējās, ka tad, kad viņai neizdevās  pirmo reizi palikt stāvoklī, viņa ļoti cieta un pārdzīvoja. Viņa regulāri tikās ar savām draudzenēm un dalījās ar viņām savos sāpīgajos pārdzīvojumos. Stundām ilgi ciemojās pie viņām. Ja bija kāds tusiņš un visi priecājas, Katjas seja vienmēr pauda izmisumu. Visi viņai juta līdzi, visi palīdzēja, kā vien varēja. Tā tas turpinājās vairākus gadus, ciešanas un pārdzīvojumi grauza viņas sirdi kā skābe un viņa ar tiem dalījās ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Pēc ilgāka laika viņa palika stāvoklī un piedzemdēja savu pirmo meitu Un no šī brīža, uzmanību!

Katra no viņas draudzenēm, bet Katja stāstīja par piecām tuvām viņai sievietēm, vai nu saslima, vai izšķīrās no vīra. Visām piecām “uz līdzenas vietas” nav bērnu, nav ģimenes, nav veselības. Kaut kā “nesanāca”.

Kad viņa stāstīja par tādiem “nejaušiem” apstākļiem savu draudzeņu dzīvē, tad pati saprata, ka ne jau velti viņas pārtrauca ar viņu draudzēties. Protams, viņas nesaprata, ka iemesls ir Katja, taču neapzināti vairs nevēlas ar viņu tikties. Protams, Katja pārdzīvo, ka tagad viņai nav draudzeņu, ka visi viņu ir pametuši. Un tagad viņai ir vajadzīgs otrs bērns. Ko tagad darīt? Kur tagad ņemt vēl piecas labākās draudzenes?

Ļoti interesanti bija klausīties tādas atklāsmes. Galvenais, pašai Katjai bija dīvaini to skaļi pateikt. Ļoti negaidīti un briesmīgi bija saprast, par kādu cenu viņa ieguva to, ko ieguva.

Protams, tu vari teikt, kā gan to var pierādīt? Varbūt viņa visu to izdomāja?
Es atbildēšu. Iekšējā pasaulē nekas nav jāpierāda. Ja cilvēks kaut ko par sevi zin, ja viņam paša rīcību apspīd skaidra sapratne, par savām domām, rīcību , sajūtām, viņam nav vajadzīgi nekādi pierādījumi.

Protams, viņai radās jautājums – kā tagad visu izlabot? Daļēji, protams, ir iespējams to izlabot. Par to, ko var izdarīt, mēs runājām konsultācijā.

Pirmkārt, jāsāk ir ar to, ka jābeidz ciest. Jāpārstāj saņemt šo netveramo, smalko, sava ziņā seksuālo labsajūtu no paša ciešanu procesa. Katja atzinās, ka tieši tas arī notiek viņas dzīvē. Viņa cieš ar sajūtu, labsajūtu, ar pilnu atdevi, aizspēlējoties, aizraujoties, neprotot apstāties, arvien vairāk un vairāk iejūtoties šajā lomā.

Tālāk jāpārtrauc žēloties, aizķert cilvēkus, spēlējot uz viņu jūtām, augstsirdības, vēlmes palīdzēt (manipulējot). Īpaši vajadzētu pasaudzēt savus tuvos, mīļos cilvekus – vīru, vecākus, meitu. Viņi pirmie nokļūst zem profesionālā upura ložmetēju ugunīm, viņi pirmie riskē ar savu veselību un savu dzīvību.

Es uzrakstīju šo rakstu ar vēlējumu visiem jums – nežēlojiet savas nelaimīgās, žēlojošās draudzenes, radiniekus, paziņas. Viņiem visiem viss būs labi! Bet tev var nedzimt bērni, var sabojāties veselība, var pazust veiksme un dzīvesprieks un ģimenē izzust sapratne, un klātesošs var kļūt nogurums un depresija. Tava palīdzība un līdzjūtība var izrādīties nepanesama nasta tev pašam.

Pārtrauc kontaktēties, aizej no saskarsmes, kā tikko tavā klātbūtnē sāk žēloties par savu nelaimīgo dzīvi. Tici man, šim cilvēkam dzīvē viss būs labi. Bet, kas būs ar tevi pēc šī žēlošanas seansa, nav vēl zināms.
Autors: Jeļena Volžeņina
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s