Visi saka: iemīli sevi un tu iemīlēsi visu pasauli…

sparni78

Visi saka: “Iemīli sevi un tu iemīlēsi visu pasauli…”
Tu it kā esi ar mieru mīlēt sevi, un esi pat gatavs iemīlēt visu pasauli. Taču kaut kā ne īpaši labi tas izdodas.
Kāpēc?
Viss ir vienkārši! Skaties! Tas viss ir tāpēc, ka tu neesi pārliecināts par to, ka tevi, lūk, šādu, kāds tu esi, ar visiem taviem trūkumiem, ar visiem “ļaunajiem tarakāniem” galvā var pilnībā iemīlēt.
Tā, lai tas būtu no visas sirds un Dvēseles. Miljoniem cilvēku pasaulē kvēlākā zemapziņas vēlme patiesībā ir, lai viņus mīlētu tie, no kuru viedokļiem viņi ir atkarīgi un, vispār, lai apkārtējie viņus mīlētu. Kaut nedaudz. Daudzi baidās sev tajā atzīties. Taču, padomā, dēļ kā tas viss? Visa dzīve? Nauda, karjera, sasniegumi? Dēļ kā?
Tu visu esi sasniedzis, esi izspēlējies. Un tālāk? Tālāk, padomā, dēļ kā šī visa spēle?…

Mīlestība vajadzīga visiem. Mīlestība un atzinība. Un apbrīns. Bet apbrīns un atzinība, tā ir vēlme pēc? Tas ir kas? Tā ir vēlme pēc Mīlestības.

Tu centies kādam iepatikties, kaut ko sevī koriģējot, pasniedzot tikai savas “brīnišķīgās” īpašības, uzspied sev paškontroli, lai tikai, pasarg Dievs, nepateiktu kādu muļķibu vai kaut ko lieku.
Var taču tevi nepareizi saprast…. Un… Viss! – Ar Dievu apkārtējo Mīlestība!
Pilnveidojies. Vai arī gluži otrādi, kļūsti bezkaunīgs un runā to, kas nav pat Dvēselē, taču dari to tāpēc, ka protestē, spītējies…. Tā ir? Un tu neesi tāds vienīgais! Kāpēc? Ar kādu mērķi? Domā, tikai tāpēc, lai iepazītu pasauli un nostiprinātos tajā? Un tālāk? Iepazīsi, nostiprināsies un ko tālāk? Klusiņām sēdēsi mājās un baudīsi pats sevi? Savu iepazīšanu un nostiprināšanos? Un tālāk?…
Tagad iedomājies, ka tā dara visi. Visi valkā savdabīgas maskas, visdažādākās, un tikai mājās, tad, kad neviens neredz, kad cilvēks paliek vienatnē pats ar sevi, vai tikai ar to, kam pilnībā uzticas, nebaidoties izskatīties “ne tāds”, katrs noņem masku. Domā, nē? Notici – Jā!
Patiesībā mūsu pasaule ir cilvēku ar neciešamu sāpi Dveselē pasaule – sāpi dēļ Mīlestības trūkuma, atzinības trūkuma, kur atzinība ir vēlme pēc mīlestības.
Tā sāpe, kas ir tevī, ir arī tavā kaimiņā. Vai darba kolēģī. Vai nejaušā garāmgājējā. To, ko dari tu, dara katrs. Lielākā vai mazākā mērā, neatkarīgi no ieņemamā amata, vecuma vai sociālā statusa.

Katrs, atnākot mājās, uzvelkot pidžamu, lejot sev krūzē tēju vai kafiju, kļūst parasts…. Pavisam cits.

Raud vai smejas, lasa savu iemīļoto grāmatu vai klausās mīļāko mūziku, pēta savas bērnības dienu fotografijas. Sapņo satikties ar senajiem bērnības draugiem, lai pasmietos un parādītu sevi bildē – skaties, kāds es! Re, kāds es esmu kļuvis! Tā ir vēlme pēc mīlestības.

Notici, tu neesi vientuļš. Visi rīkojas vienādu vēlmju vadīti. Absolūti visi. Ļoti bieži, pat to nepamanot.
Domā, tavs šefs (kaimiņš, tēvs, māte…) nekad neskumst? Neraud? Nemuļķojas? Tici man, tu kļūdies! Viņiem dvēselē zem maskas ir tas pats, kas tev. Tās pašas vēlmes, tie paši kreņķi, tie paši prieki un maska…
Un visi sasniegumi ir dēļ atzinības. Un es atkārtošos, vēlme tikt atzītam ir tā pati vēlme pēc mīlestības. Lūk, arī viss. Visa pasaule vēlas mīlestību, bet visi par to klusē un valkā maskas…
Tagad, skaties, neatkarīgi no tā, kāds ir cilvēka vecums, kādu amatu viņš ieņem, kāda ir viņa nacionalitāte un kāds sociālais statuss, – jūtas visi izjūt vienas un tās pašas. Cilvēciskas jūtas – kauns, pieķeršanās, nožēla, bailes, niknums, kaisle, nogurums, iedvesma…. Šo sarakstu var turpināt, taču! – Visi ir vienādi! Visu, ko jūti tu – jūt arī otrs cilvēks. Un, viss, – dēļ atzinības, tātad vēlmes būt mīlētam. Alkas pec mīlestības ir tās trūkums. Tātad – sāpes.

Visiem trūkst mīlestības. Tieši tāpec uzvedas nedabiski, vēloties iepatikties un tāpēc, uzvelkot maskas…
Kad tu iemācīsies otrā redzēt savas jūtas un vēlmes, kad tu sapratīsi, ka viss, ko viņš dara, pat tas, kas tevi tracina, ir tikai tāpēc, ka viņam ir vajadzīga atzinība, tātad vinam nepietiek mīlestības, – tu varēsi viņā ieraudzīt sevi un izturēties pret viņu tā, kā izturētos pret sevi. Kas arī patiesībā būs mīlestība pret sevi pašu.
Jo, saprotot otru un atļaujot viņam “spēlēt”, lai saņemtu mīlestību no tevis, tu atļausi sev saprast sevi, saprast, ka viss tevī, pat tas, kas biedē šo vēlmi pēc atzinības un mīlestības. Visi ir vienādi. Visi lūdz mīlestību.
Tāpēc nesodi bargi. Viss ir mīlestību alkstoša viena būtne.
Autors: Amu Mom
Foto: pixabay
Tulkojums © Ginta Filia Solis

Advertisements