Kam atdot savu apģērbu

drebes.jpg

Vai drīkst atdot savu apģērbu? Drošības noteikumi.

Senatnē apģērba atdāvināšanai bija īpaša jēga – tādā veidā cilvēki dalījās enerģijā.
Cars dāvināja bajāram savu kažoku; vikingu vadonis savu apģērbu dāvināja pašam drosmīgākajam karotājam – tā daloties ar viņu savā veiksmē.
Apģērbs, kuru mēs valkājām, saglabā mūsu enerģiju, “atmiņu” par mums; tas ir mūsu veiksmes un panākumu simbols – jo mēs taču to pirkām par naudu, kas nopelnīta strādājot.

Kāda sieviete atdāvināja nabadzīgai kaimiņienei – dzērājai savas blūzes un zābakus – izmēri bija vienādi. Pēc kāda laika viņas dzīvē sākās problēmas: gan naudas lietās, gan ar veselību. Bet kaimiņiene sāka plaukt un zelt. Tā, it kā veiksme būtu aizgājusi reizē ar mantām! Tā var būt. Kaimiņiene, lai arī skaļi pateicās, visas mantas ņēma ne ar tām labākajām jūtām. Pašas to neapzinoties, viņas apmainījās enerģijām: un savu veiksmi un veselību labestīgā iemainīja pret nabadzību.

Vai drīkst dāvināt savu apģērbu? Drīkst, protams.Taču labāk saprast un apzināties, kam mēs to dāvinām. Nav bīstami atdot savas drēbes labdarībai – tās nokļūs pie mums nepazīstamiem ļaudīm, kuri ar mums nav psiholoģiski sistīti. Nav viņiem par mums ne informācijas, ne skaudības pret mums…. Var dāvināt savas drēbes cilvēkiem, kuri mūs mīl; tuviem radiniekiem, draugiem, par kuru labestību un patiesumu mēs nešaubāmies. Viņiem atdot savas drēbes ir droši un priecīgi. Bet skaudīgiem ļaudīm, arī radiniekiem, savas drēbes dāvināt nevajag.

Var dāvināt savas lietas cilvēkiem, kuri sociālā statusa un ienākumu ziņā ir līdzvērtīgi mums. Veiksmīgiem, veseliem. Un noteikti kaut ko simboliski saņemt pretī. Parasti tādi cilvēki paši steidz “apdāvināt”, jo viņiem ir tāda nepieciešamība.

Nav bīstami pārdot savu apģērbu. Pārdošana nošķir bijušo īpašnieku no lietas, “atsvešina” to un tā vairs ar mums nav saistīta. Ja ļoti gribās izdarīt labu “nabadzīgajai kaimiņienei” vai “nabaga radiniekam”, savas drēbes var pārdot un par nopelnīto naudu šim cilvēkam nopirkt kaut ko jaunu.

Upura apģērbu senos laikos šamaņi izmantoja ruituālos. Viņi uzģērba sev upura apģērbu un tēloja slimību vai nāvi. Bija pietiekami pat ar gabaliņu no šī apģērba. Par to raksta pazīstami antropologi Stīvensons un Levi-Stross. Tāpēc jābūt saprātīgiem. Un ir augstsirdīgi ziedot savu apģērbu, tikai ievērojot psihohigiēnas noteikumus. Tad tu būsi izdarījis labu gan otram cilvēkam, gan sev – pareiza labdarība pozitīvi ietekmē veselību.
Autors: Anna Kirjanova
Avots: https://zen.yandex.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements