Pateicības aplis

pateicos9

Pateicība nav tikai vārdi, ko cilvēks var pateikt tam, kurš izdarījis viņam ko labu. Prasme pateikties ir laimīgu cilvēku dzīves veids. Jo laimīgi cilvēki saprot to, ka viss, kas viņiem dzīvē pieder, ir milzīga Dieva dāvana un, jo pateicīgāki no sirds mēs par to esam, jo vairāk iespēju Visumam piepildīt vēl vairāk mūsu vēlmes un tīros nolūkus. Šī prakse palīdzēs ne tikai pateikties, bet tā mainīs tevi iekšēji, piepildīs sirdi ar mīlesību un aizvedīs tuvāk laimei.
Pateicība ir mīlestība. Būt pateicīgam nozīmē dot savā sirdī vietu tam, kam esi pateicīgs.
Šo praksi vēlams iziet cilvēkam, kuram vajag atgūt veselumu un iekšējo harmoniju.

Lai pateicība pastāvīgi dzīvotu tavā sirdī, ir svarīgi pateikties regulāri. Ceļā uz patiesu pateicību ir vairāki pakāpieni un lai tos izietu, ir jāizdara divpadsmit vienkarši un tajā pat laikā, grūti soļi.
Kādi no šiem pakāpieniem šķitīs tev viegli, kadi būs īpaši grūti, bet, iespējams, visi padosies viegli. Sākumā apgūsti vienu, tad – nākamo. Tu vari tos iziet pakāpeniski. nesteidzies. Dari to sevis dēļ. Sajūti!

Katrs pakāpiens ir solis pretī sev, savai patiesajai būtībai. Katrs pakāpiens ir sevis atklāšana, savas iekšējās telpas paplašināšana. Kad saki pateicības vārdus, sajūti, kā paplašinās apziņa un sajūti savu patieso iekšējo Visumu. Pateicības vārdos nav nekādu vārdu formulu. Saki, kā jūti. Vari tos teikt skaļi, vari teikt domās. Tas vajadzīgs tikai tev

1. Pateicies VISUMAM
Pateicies Visumam, Dievam, Radītājam, Dzīvei par visu, kas tev tiek dots. Par visu, kas tev ir.
Par dzīvību, par katru elpas vilcienu, par dzīvi maniem vecākiem, maniem bērniem. Par to, ka dzīve par mani rūpējas. Par lieliskajiem cilvēkiem man apkārt, par notikumiem, lietām, darbu, ēdienu, dzērienu, veselību, mājām, apģērbu. Par cilvēkiem, ko Dievs man sūtījis, lai mani mācītu, lai atbalstītu, lai trenētu, bez šiem cilvēkiem nebūtu izaugsmes.

2. Pateicies SAVIEM VECĀKIEM – mammai un tētim
Tava māte un tēvs ir devuši tev dzīvību. Un tas ir galvenais, par ko tev viņiem jāpateicas. Jā, iespējams, viņi nav tev devuši veselību, augstāko izglītību, laimīgu bērnību, bagātību. Iespējams, tu dzīvo pastāvīgā aizvainojumā uz viņiem. Taču tev pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, vecāki izdarīja labāko, ko varēja un par to pateicies – par galveno, savu dzīvi.
Ja tev ir audžu vecāki, pateicies arī viņiem.
Es pateicos savai mammai un savam tētim par dzīvību, kuru viņi man deva par to, ka pieņēma mani savā ģimenē. Maniem vecākiem mūžam vieta būs manā sirdī. Pat tad, ja vecāki tevi ir pametuši un esi uzaudzis bērnu namā. Pateicies!

3. Pateicies SAVAI DZIMTAI
Pateicies savai dzimtai. Tava dzimta ir tavs neredzamais atbalsts, tavs resurss, tavas saknes, gan tavas veselības, gan labklājības, gan attiecību un veiksmes ziņā. Tavs spēka avots.
Es pateicos savai dzimtai, saviem vectētiņiem, vecmāmiņām, par to neredzamo atbalstu, kuru viņi man dod. Par drošību, par veselību, par labklājību un veiksmi.

4. Pateicies SAVIEM BĒRNIEM
Pateicies bērniem, saviem un citu. Bērni ir paši labākie skolotāji. Un, galvenais, ko viņi tev dod, ir iespēja sajusties radītājam un vecākam. Tev viņiem jāpateicas par to, ka viņi tevi izvēlējās. Pasakies par viņu dzīvesprieku, enerģiju, dzīves mīlēšanu, par to, ka viņiem nav robežu. Bērni ir tavs spogulis un par to viņiem pateicies.
Es pateicos tev, mana meita par to, ka dod man iespēju būt mammai un justies mammai, pateicos tev par to, ka esi palīdzējusi man labāk saprast manus vecākus. Pateicos par to, ka esi devusi man iespēju sajust, ko nozīmē īsta ģimene, ko nozīmē, mīlestība, pieņemšana un pateicība. Pateicos tev par pacietības mācību stundām. Pateicos tev, mans dēls par ….

5. Pateicies VECAJIEM CILVĒKIEM
Pateicoties vecumam, cilvēks sāk redzēt un saprast, ka eksistē laiks. Bieži vien vecums nozīmē viedumu. Veci cilvēki ļoti bieži cenšas mums parādīt to, ko mēs spītīgi nevēlamies redzēt. Iespējams, tas ir greizais spogulis, kamēr mēs esam jauni, bet pienāk laiks un šajā spogulī mēs ieraugām sevi. Ieraugām tādus, kādi esam kļuvuši un apzināties, ka varējām kļūt daudz savadāki. Lai katrs šajā spogulī ierauga savu un saprot to, kas viņam jasaprot.
Pateicies vecumam. Tam, ko tas cenšas tev parādīt caur laika prizmu. Vecums ir pieredze. Milzīga daudzu paaudžu pieredze. Novērtē to! Un pateicies par iespēju izvairīties no kļūdām. No tām kļūdām, caur kurām iziet visas paaudzes. Cieni vecus cilvēkus. Mums viņus ir grūti saprast, tāpēc, ka daudziem no mums ceļš tikai sākas. Mēs vēl neesam nonākuši tur, kur atrodas viņi.
Ja vēlies uzzināt, kas tevi sagaida, paskaties apkārt un tu ieraudzīsi to, kas tev būs jāierauga. Tev vēl par agru tur būt. Tāpēc pasakies vecajiem cilvēkiem par to, ka viņi tev parāda citu realitāti. Kādu tu vēlies sev?
Es pateicos visiem vecajiem cilvēkiem – savām vecmāmiņām, vectētiņiem, radiniekiem par savām bērnības atmiņām par rūpēm un gādību. Pateicos visiem vecajiem cilvēkiem, kurus sastopu savā ceļā par to dzīves pieredzi, ko viņi man nodod. Pateicos par to, ka vel joprojām esat mūsu vidū un rādiet mums dzīves jēgu. Es ielūdzu jūs sava sirdī kopā ar jūsu dzīves pieredzi. Pateicos!

6. Pateicieties SIEVIETĒM
Pateicies sievietēm. Un nav svarīgi, kāds ir tavs dzimums. Tā uzbūvēta pasaule – katrā no mums ir gan sievišķais gan vīrišķais. Katrā no mums ir vīrišķās un sievišķās enerģijas. Vīrietis, pieņemot sievieti sevī, pieņem sievieti vispār. Sievietes, kurām ir ļoti spēcīga vīrišķā daļa, ļoti bieži sastopas ar savas sievišķības nepieņemšanas problēmu. Pateicies sievietēm, kuras ir tev blakus un tam sievišķajam, kas ir tevī.
Visums ir radījis cilvēku pārim. Vīrietis kļūst viens vesels tikai caur sievieti. Sieviete – caur vīrieti. Kopā viņi viens otru papildina. Tikai kopā viņi var radīt jaunu dzīvību. Pateicies par šo iespēju.
Tikai caur sievieti pasaulē ienāk jauna dzīvība. Pateicies visām sievietēm, sievietēm – mātēm par to, ka tās dod iespēju dzīvībai.
Es pateicos visām sievietēm, kuras bijušas manā dzīve un palīdzejušas man sajusties vīrietim. Pateicoties kurām, es esmu kļuvis par vīrieti. Mātei,  sievai, meitai. Pateicos visām sievietēm par mācību stundām, par mīlestības stundām, rūpēm, augstsirdību. Pateicos, ka esmu iemācījies rīkoties. Pateicos par to, ka esmu iemācījies pieņemt sevī savu sievišķo daļu un attīstīt vīrišķo. Pateicos par to, ka esmu kopā ar viņām izgājis ģimenes dzīves pieredzi. Pateicos sievietēm, kuras atvērušas man savas sirdis. Un par to, ka tieši caur sievieti esmu nonācis pie īstas pateicības.

7. Pateicies VĪRIEŠIEM
Pateicies vīriešiem. Sieviete, pieņemot vīrieti sevī, pieņem pašu vīrieti. Atrodi vīriešos tās rakstura īpašības, par kurām sajūsminies un ieraudzīsi, ka bez tām mēs būtu pavisam citi. Tikai caur vīrieti sieviete kļūst māte, un dod dzīvību bērnam. Pateicies vīriešiem par rūpēm, par aizstāvību un atbalstu.
Es pateicos vīriešiem par to, ka tie nes sevī vīrišķību, rūpes un aizsardzību, prātu, bezbailību, par to, ka grūtā brīdī bija blakus, palīdzeja “tikt uz kājām”. Pateicos saviem brāļiem, tēvam, vīram, visiem vīriešiem.

8. Pateicies saviem augstākajeim garīgajiem aspektiem, saviem augstākajiem spēkiem, SARGEŅĢEĻIEM
Pasakies saviem augstākajiem garīgajiem aspektiem: savai Dvēselei, savam Augstākajam Es, savam Garam, Saviem Augstākajiem Spēkiem, savam Sargeņģelim. Pateicies saviem debesu vecākiem. Pateicies visam tam neredzamajam, kas ir tavs atbalsts. Tie ved tevi pa šo dzīvi, dod iespēju iziet tavas dzīves mācībstundas un ir tava aizsardzība. Dievs ir tevī – tas ir tavs Visums. Katram savs – unikāls. Ieskaties sevī, iespējams, ka tur ieraudzīsi kaut ko, ko agrāk neesi redzējis.

Es pateicos Tev, mana Dvēsele, mans Ausgtākais Es, mans Gars, mani Sargeņģeļi par atbalstu, palīdzību, par aizsardzību. Pateicos par to, ka vienmēr esat ar mani.

9. Pateicies visiem saviem pāridarītājiem
Pateicies visiem, kas nodarījuši tev sāpes, apzināti vai neapzināti, pateicies saviem ienaidniekiem un nedraugiem. Tieši viņi ir palīdzējuši tev kļūt labākam, stiprākam. pateicoties viņiem tu saņem savas labākās mācību stundas. Lai cik arī tev būtu grūti to izdarīt, pateicies viņiem.
Es pateicos visiem, kas gribot vai negribot, nodarījis man sāpes. Tikai pateicoties šīm sāpem, es sajutu savu sirdi. Pateicoties sāpēm un ciešanām es sajutu un apzinājos, ko nozīmē dzīve un mīlestība. Pateicoties jums es esmu mainījies. Es saprotu, ka tava Dvēsele ir uzņēmusies pašu nepatīkamāko lomu – būt sliktam, lai es kļūtu labāks. Nav viegli pateikties tiem, kas nodarījuši sāpes. Grūti to izdarīt no visas sirds, neizjūtot aizvainojumu. Taču es tam visam kāpju pāri un pateicos.

10. Pateicies visiem, kas darījuši tev labu
Pateicies visiem, kas darījuši tev labu. Viņi deva tev to, ko varēja iedot. Viņi tev palīdzēja, kā vien varēja. Un, ja nu kāds tev neiedeva to, ko tu no viņa gaidīji, tātad viņš nevarēja to iedot. Nenosodi viņu par to. Pateicies par to, ko iedeva, ko palīdzeja saprast un par to, ka viņi vienkārši ir tavā dzīvē.

Pateicies visiem, kuri kaut ko darījuši tavā dzīvē. Pat tad, ja izdarījuši kaut ko parastu: pabarojuši, apmazgājuši, tavā vietā nomazgājuši traukus, atbalstījuši vai devuši labu padomu. Par visu pateicies. Un pat tad, ja tev to nelūdz, pateicies.
Pateicies visiem, kuri devuši tev darbu, kuri devuši iespēju atpūsties. Tiem, kuri vienkārši ir blakus, tad, kad tev ir grūti. Pateicies visiem, kuri ir kopā ar tevi priekos.

Pateicos visiem, kas darījuši man labu. Viņu manā dzīve ir bijis tik daudz. Es pateicos katram no viņiem…

11. Pateicies saviem SKOLOTĀJIEM
Kādam skolotājs ir viņa mamma vai tētis, kādam – vectētiņš vai vecmāmiņa, kādam skolotājs skolā, bet kādam – labākā draudzene. Kādam skolotājs ir viņa garīgais guru vai pasniedzējs institūtā, koučs treniņseminārā. Bet kādam citam labākais skolotājs ir pati dzīve. Tātad ir svarīgi pateikties par visu, ko iemācījusi tev dzīve un cilvēki tavā dzīvē. Un pateikties par to patiesi – no visas sirds.
Es pateicos jums, mani skolotāji par visām tām dzīves gudrībām, ko esat man iemācījuši. Es esmu pateicīgs jums par to, ka bijāt pacietīgi, uzstājīgi, stingri, nežēlīgi, neiecietīgi. Pateicos tev, dzīve, par zināšanām un pieredzi.

12. Pateicies SEV
Visbeidzot pateicies sev. Ja tev nepietiek pateicības no citiem, ja uzskati, ka esi kādam izdarījis daudz laba, bet viņš atbildējis ar nepateicību, viņa vietā pateicies pats sev. Un aizver šo tēmu. Nekad vairs neatgriezies pie tās.

Bet labāk negaidi no cilvēkiem pateicību. Tā būs labāk. Ja tu to esi pelnījis, Visums tev pateiksies. Un tas atradīs vislabāko veidu, kā to izdarīt.

Pateicība sev ir neliela daļiņa no mīlestības pret sevi. Pateicoties sev, tu translē šo pateicību pasaulei, citiem cilvēkiem. Tā ir viena no visgrūtāk izsakāmajām pateicībām, un tieši tāpēc, pats sāpīgākais un grūtākais pakāpiens. Solis pretī sev.

Pateicoties citiem mēs aizmirstam par sevi. Pateicoties sev, mēs pateicamies visiem, kam patiesībā esam pateicīgi. Tāpēc, ka mēs viņus ielaidām savā sirdī, mēs devām viņiem vietu savā Dvēselē.

Visiem šiem 11 iepriekšējiem pakāpieniem, ja tu tos izgāji, tagad ir vieta tavā sirdī. Un pateicoties sev, tu ieskatījies savas Dvēseles pašos dziļumos, pašā centrā, un satiec tur viņus visus – visus, kam esi pateicīgs.

Es pateicos sev par to, kas man ir, par to, ka es ar to dalos, ka dodu to citiem. Par to, ka soli pa solim esmu svinējis nelielu uzvaru pār sevi. Es pateicos visiem, kuri manā sirdī ieņēmuši cienījamu vietu.
Pateicība ir pieņemšana. Bez pieņemšanas nebūs pateicības. Pieņemt, atzīt, piedot, pateikties.

Pateicība ir iespēja sajust savu veselumu, savu vienotību ar dabu un Visumu, sajust harmoniju sevī.

Avots: vk.com/ezo_news
Foto: Lilsla
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements