Vētra Viņa rokās

uzticeties Dievam

​​Kāds vīrietis nesen bija apprecējies un devās ar savu jauno sievu mājās. Viņi laivā peldēja pāri ezeram, kad sākās vētra. Vīrietis bija karavīrs. Sieviete ļoti izbijās, jo situācija izskatījās bezcerīga. Laiva bija maza, bet vētra spēcīga, un viņi jebkurā brīdī varēja aiziet bojā. Taču vīrietis sēdēja klusu un mierīgi, tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Sieviete drebēja no bailēm un aukstuma, un kādā brīdī jautāja savam vīram, – “Vai tu nebaidies? Šie taču var izrādīties pēdējie mūsu dzīves mirkļi. Izskatās, ka mēs netiksim līdz krastam. Tikai brīnums var mūs glābt. Vai tiešām tevi tas nebiedē? Tu esi jucis? Tu esi no akmens?”

Vīrietis izvilka zobenu, sieviete bija izbrīnīta. Ko viņš dara? Viņš pielika zobenu tuvu sievietes kaklam un jautāja, – “Tu baidies?”

Par spīti trakojošajai vētrai viņa iesmējās, – “Kāpēc lai es baidītos? Ja zobens ir tavās rokās, kāpēc man baidīties? Es taču zinu, ka tu mani mīli un neko sliktu nenodarīsi.”

Viņš iebāza zobenu atpakaļ un teica, – “Te nu arī ir mana atbilde. Es zinu, Dievs mani mīl un viņa rokās ir gan zobens gan vētra. Tāpēc, lai arī kas notiktu, viss būs labi. Ja mēs izdzīvosim – labi, ja neizdzīvosim – arī labi, tāpēc, ka viss ir viņa rokās, bet viņš nevar kaut ko darīt nepareizi.”

Lūk, tāda uzticēšanās mums ir vajadzīga. Tāda dziļa uzticēšanās var transformēt visu mūsu dzīvi! Nekas mazāks to neizdarīs.
Autors nezināms
Tulkoja: Ginta FS

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s