Es vairāk negribu!

briviba3355

Droši vien katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir pārēdies kaut ko, uz ko tagad nevar vairs paskatīties. Personīgi es bērnībā vienā piegājienā apēdu septiņus augļu saldējumus par septiņām kapeikām. Un vairāk man šo saldējumu negribējās. Vēl jo vairāk, man palika slikti, par to iedomājoties.
Ir ļoti labs veids, kā atbrīvoties no sliktām domām un mokošām atmiņām.
Kāda sieviete visu laiku atcerējās, kā mamma viņu bernībā bija apvainojusi. Un par to, kā viņu pameta mīļotais vīrietis. Aizgāja, nepaskaidrojis, kāpēc aiziet. Iespējams, viņam bija apnicis klausīties stāstus par mammu. Jo sieviete nepārtraukti par to vien runāja. Rezultātā viņa aizgāja pie psihologa un sāka tam stāstīt par savām mokošajām atmiņām.
Droši vien psihologam arī nebija viegla dzīve un viņš bija piekusis. Viņš taču arī ir dzīvs cilvēks. Un, galvenais, nekādas terapijas nepalīdzēja sievietei pārslēgties uz kaut ko pozitīvu un vērtīgu. Viņa vienkārši nespēja pārslēgties, kā nodrillēta plate – tā agrāk teica. Un psihologs viņai ieteica visu pierakstīt. Visas šīs mokošās atmiņas, scēnas, pārdzīvojumus vissīkākajās detaļās. Analizēt un rakstīt – kaut desmit lapas dienā – ar roku. Un katru reizi atrast jaunas detaļas un pierakstīt. Papildināt. Un atkal rakstīt. Nopirkt daudzas biezas klades un rakstīt. Un pieņemšanā lasīt visu uzrakstīto, ar izteiksmi un atkal atcerēties. Un pēc tam aiziet mājas un atkal rakstīt.
Pēc kāda laika sieviete atkal ieradās uz pieņemšanu. Psihologs teica: “….un tagad atcerēsimies dienu, kad mamma iecirta jums pliķi ne par ko. Bija agrs rīts, saule iespīdēja logā, puteklīši saules staros mirguļoja. Jūs mierīgi gulējāt zem zilas atlasa segas, un tad….”
Un pēkšņi sieviete iekliedzās: “Man pietiek! Man jau vemt gribas no šīm atmiņām! Vai mēs varam parunāt par kaut ko citu? Es vairs negribu to visu atcerēties! Labāk parunāsim par manu darbu, man šobrīd jāsāk jauns projekts, es esmu satraukta. Kādas segas, kādi puteklīši: tas taču bija pirms simts gadiem! Pietiek! Man slikti no šīm atmiņām!”
Viņa izklaigājās un apklusa. Un pēc tam sāka smieties. Pateicās psihologam. Atnāca mājas un izmeta visas klades miskastē. Pretīgi! Viņa paņēma jaunu, skaistu kladi un uzrakstīja plānu tuvākajai nākotnei. Uzrakstīja savus mērķus. Un devās savās darīšanās – laimīga, priecīga, pacilāta. Ar milzīgu atvieglojuma sajūtu, kā cilvēks, kurš pavēmis (piedodiet) un atbrīvojies kaut kā lieka.
Tas ir lielisks veids, ja nevienā citā veidā nav izdevies aizmirst slikto. Ja citas metodes nestrādā. Atcerieties un godīgi uzrakstiet. Kamēr paliks slikti. Kamēr sagribēsies iekliegties: “Pietiek! Es vairāk negribu!”
Autors: Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta FS

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s