– Kā var ciest no Mīlestības? Cieš no atkarības. Cieš no tā, ka ar ieskrējienu metas sienā. Bet Mīlestības būtība ir bezgalība. Tajā nav un nevar būt nekādu sienu! Tajā nav pret ko sisties. Taču, ja tu pats esi sev sadomājis visādas sienas, ieslēdzis tajās sevi un to, kas tev kādreiz šķita tavs Mīlestības objekts, tad vai tikai nav tā, ka tu esi vienīgais savu izdomāto ciešanu autors?
Es tavu drāmu varētu nosaukt par visu kaut ko, tikai ne Mīlestību. Jo patiesa Mīlestība ir laime, brīvība, ne ar vienu un ne ar ko neierobežota, un tāpēc tā ir absolūti bezbailīgs lidojums.
Nevēlies vairs ciest no nelaimīgas Mīlestības? Tad necenties ierobežot bezgalīgo, nepadari absolūto relatīvu, necenties vadīt brīvību. Un, zini ko?
– Ko?
– Tādā gadījumā tava Mīlestība pilnīgi noteikti tevi atradīs un dāsni apdāvinās tevi ar tavu sajūsmu, svētlaimi un laimi, kuru būs neiespējami pazaudēt. Nekur un nekad. Tāda ir Mīlestības pateicība.
Autors: Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS
Ginta Filia Solis 
Taisnība no mīlestības necieš, cieš no mīlestības trūkuma, patiesi mīlot mēs ļoti riskējam, atkailinamies, dvēseliski, un tas ir pareizi, ieguldam.. un tad varam ciest no atraidījuma, no paša ego, kurš visskko pieprasa, bet tā visa nav mīlestība, mīlestība ir un paliek viss tas kas ļauj šīs ciešanas pārvarēt, piedot un iet tālāk… Paldies, par aizdomāšanos
PatīkPatīk