Tieksme pēc pilnības — vai tas vispār ir vajadzīgs?

perfekcionisms

Viss vienmēr ir sarežgīti – tad, ja esi perfekcionists.
Tādam cilvēkam ir ļoti grūti sasniegt laimes stāvokli, jo pat ceļam uz sasniegumiem ir jābūt ideālam. Vienmēr atradīsies kāds, kuram, pēc perfekcionista domām, kaut kas ir labāks – māja, dzīvoklis, karjera, ģimene, galu galā – pat frizūra.

Laimes mirkļi tādam cilvēkam ir ļoti reti – tikai tad, kad viņš sajūt, ka kaut ko ir izdarījis ideāli, līdz brīdim, kad kāds cits to izdara vēl labāk.

Komunikācija ar cilvēkiem, kuri vienmēr ar kaut ko ir neapmierināti

Cilvēks ir sociāla būtne. Mēs nevaram pilnībā atteikties no citiem cilvēkiem un dzīvot izolācijā, nekad nevienā neklausoties. Tie, ar kuriem mēs komunicējam, mūs pietiekami spēcīgi ietekmē.
Kā tu vari būt laimīgs, ja apkārtējie tev visu laiku gaužas, ka dzīve ir briesmīga, netaisna un cietsirdīga?
Viens ir tad, kad tādas lietas runā pamatoti (situācija valstī u.t.t.), bet pavisam cits, kad tādas domas ir par absolūti visu. Labāk no tādiem negatīvistiem izvairīties un izslēgt šo informatīvo troksni no sava enerģētiskā lauka. Ja tā, kas to runā, ir tava iekšējā balss, tad nāksies ļoti nopietni pastrādāt ar sevi.

Pastāvīgas domas par pagātni un nākotni

Principu “šeit un tagad” zin visi. Koncentrējoties uz pagātni vai nākotni mēs zaudējam šī brīža sajūtu, to, kas notiek “šobrīd”, “tagad”.

Tā nu cilvēks ir uzbūvēts, ka ieciklējamies uz negatīvo un daudz retāk pamanām labo un atceramies patīkamos momentus. Parasti domas grozās ap to, ka kaut kas nesanāca, kā gribējās, nezin kāpēc mums atteica, nezin kāpēc mēs izdarījām nepareizo izvēli un, kas vispār ir pareizi. Vecie aizvainojumi, neveiksmes – tas viss nokož gabaliņu no mūsu laimes sajūtas “šeit un tagad”. Kā tu vari būt laimīgs, atceroties un analizējot neveiksmes?

Visam savs laiks – paskumi, izanalizēji, izdarīji secinājumus un ejam tālāk.

Savas dzīves salīdzināšana ar citiem

Kādam citam vienmēr kaut kas ir labāk, pat tad ja pārējos dzīves aspektos, iespējams, ir sliktāk, kā tev. Vispār, regulāra sevis salīdzināšana ar citiem nav labs ieradums. Un, jo biežāk tu esi bijis labākais, jo sāpīgāk būs tad, kad kāds izrādīsies labāks par tevi.

Ļoti bieži cilvēki sāk sevi salīdzināt ar daudziem apkārtējiem cilvēkiem un katram no tiem, pilnīgi noteikti, kaut kas izrādīsies labāks. gala rezultātā tavs pašvērtējums var nokristies zemāk par zemi. Un, ja tas atkārtosies regulāri, tad garantēti tu attapsies rindā pie psihiatra un zaudēsi visus savus draugus.

Fokusēšanās uz dzīves negatīvajiem momentiem

Tālu nav jāmeklē – aizej pie savas vecmāmiņas vai pasēdi rindā poliklīnikā, kur ir daudz cilvēku gados, kas smeļ informāciju no TV un avīzēm. Rezultātā visas sarunas ir par to, cik viss ir briesmīgi, apkārt zog, nogalina, atlaiž no darba un “draugi” pašā deguna galā aizved svešas sievas un vīrus. Pēc tam parasti seko žēla nopūta ar vārdiem: “Agrāk gan tā nebija”.

Bet normāli cilvēki pret šādām runām izturas mierīgi, saprotot, ka tā ir zināma dzīves daļa. Vecmāmiņa tajā dzīvo katru dienu un šīs ziņas viņai ir visa dzīve. Vecmāmiņu dzīvi mēs neizmainīsim, bet savējai mums ir laiks un spēks. Piemēram, pārstāt ieciklēties uz visu negatīvo.

Atkarība no apkārtējo viedokļiem

Pirms kaut ko uzsāc darīt, tu domā: “Ko cilvēki padomās (runās)?” Tev var šķist, ka tu atrodies dažu cilvēku uzmanības centrā un brīdī, kad tu parkāpsi ierastās robežas un ierastās uzvedības normas, tevi noteikti nosodīs un aprunās.
Ja tu grasies izdarīt ko jaunu, tad dari to, bet nestāsti par to citiem. Tu vari domāt, ka negatīvās reakcijas avots esi tu, taču bieži vien neaizdomājies par to, ka kādam var būt neizdevusies nedēļa.

Pastāvīga atskatīšanās un šķībs skats uz apkārtējiem (ko teiks, kā reaģēs?) ļoti traucē personības izaugsmēei. Un, ja traucē izaugsmei, tad traucē arī būt laimīgam.

Dzīves sarežģīšana
Dzīve ir ļoti interesanta lieta un vienlaicīgi – arī sarežgīta. taču pats interesantākais ir tas, ka vairumā gadījumu, sarežģījumus un nepārvaramos šķēršļus esam radījuši mes paši. Daži vienkārši ieciklējas uz algoritmu «if, then» (ja, tad) pašā sliktākajā tā izpausmē.

Ko ar to darīt?
— Ierobežot savu perfekcionismu un nolikt sev stingrus izpildes termiņus, apzinoties, cik daudz tu ieliec un ko pēc tam saņem;
— pacenties sevi norobežot no visa negatīvā (kaut vai ierobežo TV skatīšanos un slikto ziņu lasīšanu), pacenties nekomunicēt ar negatīvistiem un atrodi sev jaunus paziņas ar pozitīvāku skatu uz dzīvi;
— iemācies laikus atlaist; pārstāt sevi salīdzināt ar citiem; salīdzini sevi bijušo ar tagadējo un kļūsti nedaudz labestīgāks;
— iemācies atrast vairāk pozitīvā it visā, pat sīkumos;
— neklausies svešos viedokļos, paplašini savu apziņu;
— nesarežģī savu un savu tuvinieku dzīvi, sāc kaut vai ar to, ka atbrīvojies no krāmiem savās mājās un, pie viena, arī savā galvā;
— pacenties izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem, vairāk laika pavadi ar draugiem, baudi pastaigas un elpo pilnu krūti, tā aizdzenot projām stresu un negatīvas emocijas un domas!
Un sāc taču beidzot sevi kaut nedaudz mīlēt!!!!

Autors: Ivans Ivaņilovs
Avots: aum.news
Tulkoja: Ginta FS

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s