Kāpec mēs esam šeit?

vecuma krze

«Vecuma pēc 50 priekšrocība ir tā, ka tu sāc nodarboties TIKAI ar svarīgām lietām», — saka Nikolajs Drozdovs. Un viņu var apskaust, labā šī vārda nozīmē. Izradās, ka brīdī, kad tev iestājas šie “50”, nav īsti skaidrs, kas ir svarīgi un – kas nav.

Kad laiks, kas atvēlēts “vidējā vecuma krīzei” sen jau ir pagājis, daudzi cilvēki aci pret aci sastopas ar jaunu krīzi. No iepriekšējās, ko raksturo pašidentifikācijas problēmas (“kas es esmu un ko esmu sasniedzis?”), šī – nākamā ir jēgas vai, kā dažreiz saka – eksistenciālā.
Problēmas formulējums: “Kāpēc man dzīvot tālāk?”
Tuvāk 60 gadiem,notiek pārmaiņas, un ne jau visas tikai tās labākās: māja kļūst tukša, bērni izauguši, cilvēks dodas pensijā (brīvprātīgi vai ne pēc savas gribas), tuvinieki sāk slimot vai nomirst, un arī paša veselība pieviļ biežāk. Un tad rodas jautājums – kāpēc man vispār dzīvot tālāk?

Pēc psihologu aprēķiniem, šī vecuma krīze iestājas vismaz trešdaļai no tiem, kas vispār līdz šim vecumam ir nodzīvojuši. No tiem apmēram puse ļoti veiksmīgi to pārvar — patstāvīgi vai ar radinieku, draugu un psihologu palīdzību — un dzīvo tālāk laimīgi, priecājoties par katru jaunu dzīves dienu. Tie, kuri nav ar to tikuši galā, ieraujas sevī, cieš no depresijas, sāk slimot un ātri noveco.
Psihologs Olivers Robinsons no Grīnvičas universitātes, kurš pēta trešā vecuma perioda krīzi, saka: ja tevi tā nospiež, ir ļoti svarīgi to saprast un meklēt palīdzību. Ļoti bieži cilvēki klusē, jo uzskata, ka tādā vecumā piedzīvot krīzi ir nenormāli un par to jākaunas.
Kā saprast, ka Tev ir krīze “Nr. 3”?
Speciālisti no Džonsa Hopkinsa universitātes savā mājas lapā uzskaita dažas pazīmes, kas par to var liecināt:
Ja tev ir vairāk kā 50 gadu un tevi tracina tavi radinieki, tu jūties vientuļš un “pazaudējies”, nesen esi zaudējis tuvu cilvēku: visu laiku domā par pagātni, tev nav nākotnes plānu – tas viss var liecināt par “jēgu krīzi” tavā dzīvē.

Pēdējos divdesmit gados ir publicēti simtiem pētījumu, kas pierāda saikni starp dzīves jēgas trūkumu un Alcheimera slimību, atmiņas traucējumiem, sirds lēkmēm, insultiem un priekšlaicīgu nāvi. Un, gluži otrādi, tie, kuri atraduši savai dzīvei jēgu vai mērķi, slimo retāk, jūtas labāk, dzīvo ilgāk. Vienā no jaunākajiem žurnāla JAMA Psychiatry rakstiem tiek runāts par to, ka tiem vecākā gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir mērķis, ir atsperīgāka gaita un specīgāks tvēriens un noveco viņi daudz lēnāk.

Kā tā var būt? Kāpēc kaut kāda nemateriāla, psiholoģiska padarīšana tik ļoti spēcīgi atspoguļojas fiziskajā ķermenī? Viss, patiesībā, ir gluži vienkārši. Tie, kam ir dēļ kā dzīvot, ir fiziski daudz aktīvāki, labāk rūpējas par sevi un mazāk ir pakļauti ir stresam, kurš, kā zināms, provocē iekaisuma procesus organismā. Viņiem nav laika slimot. Viņiem ir mērķis.

Atliek vien saprast, kā atgriezt sev dzīves jēgu, ja tu pēkšņi dzīves gaitā esi to zaudējis?

Vladimirs Jakovļevs saka: katram dzīves periodam ir savi galvenie uzdevumi.

“Bieži vien semināros es dzirdu, ka apmēram ap 55 gadiem daudziem cilvekiem dzīvē rodas pauzes, tukšuma sajūta. It kā straume, kas iepriekš tevi nesa pa dzīvi, pēkšņi ir pazudusi, un to nomainījis purvs. Šī sajūta zūd tāpec, ka mēs pārstājam mainīties un attīstīties. Vecie uzdevumi un mērķi lielākā vai mazākā mērā ir relizēti, bet jaunu nav.

Aktīvas dzīves pēc 50 uzdevums ir iemācīties dzīvot, gūstot no dzīves maksimālu prieku un labsajūtu. Un šis uzdevums nav ne par matu mazāks, drīzāk daudz sarežģītāks, kā visi iepriekšējie.

Paskaties uz jebkuru no savas dzīves posmiem un pajautā sev, vai zini, kā izdarīt tā, lai šī dzīves daļa, nevis iedomās, bet realitātē dotu tev maksimāli daudz pastāvīga apmierinājuma?
Kā izdarīt, piemēram, tā, lai tavs darbs nestu tev labsajūtu KATRU DIENU? Pamest veco, atrast jaunu? Un, ja nu neatradīsi?

Vai arī – kā gūt baudu no ēdiena, vienlaicīgi neatņemot sev iespēju labi izskatīties?
No kādiem nepatīkamiem pienākumiem bez zaudējumiem var atbrīvoties, bet ar kādiem nāksies samierināties?
Kā gūt prieku dzīvē ar tās naudas palīdzību, kura tev ir, nevis ar to, kuru tu gribētu, lai tev būtu?”

“Praktiski centieni gūt maksimālu labsajūtu no dzīves pēc 50 liek mums uzstādīt sev jaunus uzdevumus, kuru risināšana lielā meŗā nodrošina mūsu tālāko personības izaugsmi”.

Avots un foto: https://theageofhappiness.com
Tulkoja: Ginta FS

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s