Latvieši, vai jūs patiešām esat tādi?

ligo6

Krievietes Tatjanas Kriņickajas skatījums uz mums – latviešiem. Man patika:)

* Jūs esat noguruši ārzemniekiem paskaidrot, kur atrodas jūsu valsts.

* Jums apnicis ārzemniekiem skaidrot, ka Latvija NAV Krievija.

* Jums apnicis gudrākajiem ārzemniekiem skaidrot, ka jūsu valsts nav Lietuva.

* Un, visbeidzot, jums apnicis šis mužīgais epitets “Прибалтика”.

* Jūs zināt tikai nedaudzus, kuri zin mazāk kā 3 valodas un nezināt nevienu, kurš zin mazāk par divām.

* Bez rudzu maizes ar ķimenēm jums sākas “lomkas”.

* Jums “vienkārši maize” ir bezjēdzīga frāze. Ir jānorāda kaut vai tikai tās krāsa.

* Jums “vienkārši alus” ir bezjēdzīga frāze. Ir jānorāda kaut vai tā krāsa.

* Jūs zināt pirmās rindiņas, kā minimums, divdesmit tautas dziesmām. Bet nodziedāt tas pilnībā varat ar īpašas metodes palīdzību.

* Jūs zināt pēc uzvārda un sejā, kā minimums, trīs kordiriģentus.

* Jūs esat otrā zaļākā valsts pasaulē, bet mērķis ir būt pirmajiem.

* Ģerānija ir praktiski galvenais nacionālais augs.

* Ja jums ir lauku mājas, zem logiem noteikti jābūt ceriņu vai jasmīnu krūmiem, bet dārzā – rozēm un pojenēm.

* Spriežot pēc rūpīgi iekoptajām lauku sētām, gandrīz katrā latvietī mīt ainavu arhitekta gēns, un dzimuši esat ar diplomu zobos.

* Neviens sevi cienošs latvietis mājas priekšā nestādīs kartupeļus.

* Jūs sekojat “lauku ziņām” un jūs priecē kadri ar lauksaimniecības tehniku. Jūs zināt, ko nozīmē ziemāji.

* Pat tad ja esat pilsētnieki, jūs sarūgtina ilgi sausuma periodi: “izkaltīs taču labības lauki” un ilgstošs pērkona negaiss priecē “kaut tas turpinātos ilgāk, lai lauki padzeras”.

* Jūs zināt, no kurienes nāk ēdiens – jums piens nerodas no pudelēm un sēnes neaug plantācijās. Un ārzemnieku aprobežotība jūs izbrīna.

* Ja četrgadīgais kaimiņu bērns pauž līdzīgus uzskatus, jums paceļas uzacs, bet vecāki, kaunēdamies nosarkst.

* Jums nākas paskaidrot ārzemniekiem, ka bērzu sulas netiek iegūtas “bērzu spiešanas” ceļā.

* Jūs katru gadu rudenī ejat sēņot. Jums ir vairākas sēņu rokasgrāmatas, grozs, īpašs nazītis, meža zābaki un veca jaka ar milzīgām kabatām, kas smaržo pec meža. Ar to jūs izbrīnāt visu Eiropu, jo viņi taču domā, ka sēnes aug tikai plantācijās..

* Jūs katru gadu ejat mežā ogot un vārat melleņu ievārījumu. Arī ar to jūs šokējat Eiropu.

* Jūs esat raduši atrast zemenes neskaitāmās kara laika tranšejās.

* Jūs neesat šokā, kad mežā uzejat vilku saplosītu alni vai briedi.

* Pavasarī jums ziņās tiek paziņots par gājputnu ierašanos. Ar video un intervijām.

* Pavasarī jums jaunumos operatīvi ziņo par pašmāju gurķu un tomātu parādīšanos veikalu plauktos.

* Jūsu pusdienu sķīvī gaļa, salāti un garnīrs aizņem proporcionāli vienādas daļas. Un milzīgs jēlas gaļas gabals ar salātu lapu virsū ir barība nevis jums bet jūsu sunim vai kaķim.

* Jūsu izpratnē gaļa ir gatava tad, kad no tās var izvilkt kaulus un ēst to ar karoti (autora pieredze).

* Jūsu šķīvī nav nekā neēdama un vietējais zemnieks nekad neaudzēs un jūs nepirksiet to, kas nav apēdams, bet gan iemetams miskastē. Cilvēki, kuri tā dara, jūs tracina.

* Absolūti un totāli ir aizliegta amerikāņu bērnu aizraušanās – “mētāšanās ar ēdienu”.

* Tirgū ir ārkārtīgi plaša dzērveņu un melleņu izvēle. Jūs zināt, ka tās atšķiras ne tikai pēc izmēra.

* Pusdienas pārtraukums ir stunda un lai pasaule pagaida, bet, ja nevēlas gaidīt, lai iet ratā.

* Brokastu Kafija – tā ir milzīga krūze un blakus šķīvis ar pīrādziņiem un, kā minimums pusstunda laika, lai to izbaudītu.

* Ideālā ziemas zupa ir bieza. Vēl labāk, ja tā vispār ir biezzupa.

* Ideālā vasaras zupa ir ārprātīgi rozā krāsas aukstā biešu zupa.

* Jūs nespējat saprast, kāpēc krievus tā biedē zivs un piena produktu apvienojums.

* Jums borščs un kotletes nav ēdienkartes pamats. Jūs tik ļoti atsķiraties no “postpadomju reģioniem”

* Tikai jūsu valstī Makdonalds cieš zaudējumus. Hehe 🙂

* Jūs nekļūdīgi varat nosaukt galvenos nacionālos ēdienus. Un tos ceļat galdā vismaz reizi gadā – atbilstošos svētkos.

* Jūs protat gatavot garšīgus nacionālos ēdienus, jo jums ir atbilstošas pavārgrāmatas (99% gadījumu autore ir Masiļūne)

* Jūs svinat visus tautas svētkus. Tie, kuri tos nesvin, aizbildinoties ar modernizāciju-globalizāciju, jums neskaitās nekādi tautas brāļi, drīzāk necienīgi, lai ar viņiem saietos.

* Uz Lieldienām jūs meklējat baltas vistu olas un krāsojat tāš sīpolu mizās, pēc kurām pieprasījums arvien pieaug. Un jūs zināt, kā tās lietot.

* Ja vietējo olu nav, tad aiz patriotiskiem apsvērumiem jūs pērkat vienu – strausa olu – toties vietējo.

* Uz LIeldienām ir pieņemts saēsties vārītas olas un tāpēc jūs pamanāties tās pagatavot visdažādākajos veidos, tajā skaitā arī siļķi kažokā.

* Uz Līgo svētkiem īpašu vērtību iegūst lauku radinieki, pat tie, kas tālie un jau apnikušie, jo latvietim ir jādedzina ugunskurs. Tas ir obligāti!

* Līgo svētkos ir jādzied. Obligāti. Un jāzin līgodziesmas – obligāti!

* Līgo svētkos gan TV gan teātros rāda “Skroderdienas Silmačos” – izrādi skatīties ir obligāti! Un brīdī, kad uzsprāgst krāsns, noteikti ir jāpalecas un jāplaukšķina.

* Uz Līgo ir jāsaēdas siers, pīrādziņi ar speķi un alus jātecina no mučeles. To var aizvietot ari ar kvasu, bet obligāti pēc tautas receptēs gatavotu.

* Cilvēki, kuri uz Līgo lieto degvīnu, nav nekādi latvieši.

* Uz Ziemassvētkiem jūs cepat “пипаркукас”. Jums katram ir sava īpaša ģimenes recepte un metode pagatavošanai – dabīgās krāsas glazūrai (burkāns, biete, upenes…)

* Ja uz Ziemassvētkiem esat nopirkuši gatavu mīklu «для пипаркукас», tad jūtaties vainīgi. Ja nopērkat gatavus cepumus, tad jūtaties kā nodevēji. Ja esat nopirkuši gatavu piparkūku mājiņu, tad jūtaties kā stulbi, slinki un neprasmīgi amerikāņi.

* Ziemassvētki ir jāsagaida mājās kopā ar ģimeni, pie eglītes un ar sniegu aiz loga. Tie, kuri šajā laikā aizbraukuši uz siltajām zemēm, jūsos izsauc neizpratni. Jo tieši šajā laikā īsta sniega meklējumos pie jums laužas tropu iedzīvotāji.

* Ziemassvētkos ir pieņemts saēsties cūkas cepeti, pelēkos zirņus un pīrādziņus ar speķi. Jums garšo karsta upeņu sula ar Melno balzāmu.

* Uz Jauno gadu var atļauties saēsties salātus «расолс», kas pagatavoti milzīga izmēra bļodā. Dzēriens noteikti šampanietis – un noteikti “Rīgas”!

* Uz Jauno gadu jūs noskaidrojat krievvalodīgo diasporas noskaņojumu pēc salūta aktivitātes tad, kad pulkstens skaita 00:00 pēc Maskavas laika.

* Jaunajā gadā jūs lejat laimes no izkausēta svina, lai uzzinātu prognozes Jaunajam gadam. Visi klātesošie cenšas saskatīt un izskaidrot, ko varētu nozīmēt sastingušā svina kluča aprises veiksmes jomā, bet neviens jau īsti nezin, tāpec nākas improvizēt.

* Jums nav nekāds ČP, kad uzsnieg 5 cm sniegs, pat 15, pat 50. Tas, ka ziņās vēsta “Anglijā uzsnidzis 4,5 cm sniegs, slēgtas skolas un veikali” rada jūsos izbrīnu.

* Dāmas prot staigāt pa bruģi augstpapēžu kurpēs.

* Ja jums ziemā vajadzīgas zāļu tējas, jūs tās nepērkat aptiekā, bet dodaties pie zāļu tantiņas tirgū.

* Ir tāds tautas ticējums – ja uz ezeriem un upēm parādījušies bļitkotāji, tātad drīz paradīsies arī ledus.

* Vasarā noteikti vajag staigāt basām kājām.

* Jums gadā ir piecas sezonas – ziemas, pavasara, vasaras, rudens un hokeja.

* “Rīgas Dinamo” hokeja kluba spēlētājus jūs zināt pēc vārdiem, uzvārdiem un izskata.

* Jūs zināt vsias hokeja fanu dziesmas un lozungus.

* Diriģenti, kuri diriģē Dziesmu Svētkus jūsu uztverē ir daudz nozīmīgāki par pop un rok zvaigznēm.

* Dziesmu Svētki un Olimpiāde ir vienlīdz svarīgi notikumi tautai.

* Spriežot pēc uzvārdiem, trešdaļa hokeja komandas un parlamenta ir jūsu radinieki.

* Jūs zināt vismaz 10 cilvēkus ar uzvārdu Bērziņš.

* Ir neiespējami, ka jūs nezināt nevienu Jāni, Pēteri, Andri un Līgu.

* Jūs zināt ārkārtīgi daudz cilvēkus ar vārdiem, kuri nav sastopami nekur citur uz šīs planētas.

*Jums uz jumta ligzdo kaijas un naktī parkā skraida lapsas un zaķi, pa kapsētām lēkā stirnas un   strūklakās dzīvojas pīles, un milzīga problēma ir bebri pilsētas kanālā.

* Jūms nāk smiekli, kad amerikāņi stāsta par savu “seno vēsturi”.

* Uz ielas garām skrienošs ministrs vai premjers jums ir dzīves norma. Tas pat nav iemesls pārtraukt sarunu un pagriezt galvu. Ar to jūs šokējat eiropiešus un krievus vispār “iedzenat grīdā”.

* Starp deputātiem ir jūsu kursa biedrs, parlamentā sēž pāris kaimiņu, aizsardzības ministrs spēle bumbu jūsu sporta klubā, bet veselības ministrs brauc ar jums vienā tramvajā, izglītības ministrs pusdieno pie blakus galdiņa restorānā, bet premjers atrodas starp līdzjutējiem sporta spēļu tribīnēs. Jūs viņam sakat «свейки!». Krievi netic, ka tā var būt.

* Pilnā vārdā jūs saucat vienīgi Vairu Vīķi-Freibergu, bet pārējos valstvīrus familiāri tikai vārdā vai uzvārdā.

* Jūs esat nosūtījuši savus tvītus vismaz vienam valstsvīram un esat saņēmuši atbildi.

* Blakus jums autobusā 14 gadīgas meitenes apspriež hokeju, bet 70 gadīgas sievietes – bobsleju.

* No visām tautām, kas dzīvo apkārt, tikai jūs esat spējīgi izrunāt burtu «ие».

* Jūs uzjautrinaties, liekot ārzemniekiem izrunāt Ziemassvētku apsveikumu «приецигус зиемассветкус». Un paši lokaties smieklos jau otrajā zilbē.

* Nacionālā ekstrēmā izklaide pavasarī – kūlas dedzināšana.

* Veikalos jums kā pie buržujiem ir paipalu olas, lašu ikri, aļņu desa un gaļa, mežacūkas un brieža delikateses. Un, kas pats brīnumainākais – tas viss ir vietējā ražojuma.

* Meži jums ir pat pilsētās.

* Jums ir milzu purvi un jūs ar tiem lepojaties.

* Jūs priecē fakts, ka igauņu Munameģis ir kļuvis par metru zemāks, jo drusku skauž, ka jūsu Gaiziņš ir tikai otrais augstākais kalns Baltijā. kaut gan neviens no šiem kalniem vispār nevaretu pretendēt uz “kalna statusu”

* Tas, ko jūs saucat par kalniem, patiesībā ir pauguri. Tas, ko jūs saucat par pauguriem, patiesībā ir vienkārši nelīdzenums.

* Jums ir pati garākā Eiropā pludmale. Tur jūs spēlējat volejbolu, skrienat, nūjojat, braucat ar velosipēdiem, ceļat smilšu pilis. Ārzemnieku ieradums valstīties guļamkrēslos, neskarot smiltis, jums galīgi neder.

* Ja cilvēks neprot atšķirt priedes čiekuru no egles čiekura, tas ir signāls, ka laiks atjaunot savu saikni ar dabu. Šausmas kaut kādas!

* Jūs nezināt nevienu, kurš būtu ārprātīgi resns. Jūs zināt apaļīgos, labi barotos, bet ārpratīgi resnos – nē.

* Ārzemniekus uz ielas jūs atpazīstat pēc smaida.

* Baikeri – tas nav nekas briesmīgs. Pavasara tradīcija – baikeru sezonas atklāšana uz galvenās ielas. Tas ir jautri. tas ir forši un, ja esi dāma ar rozā mini-mokiku, vari piedalīties kā pilntiesīgs kluba biedrs (autora pieredze).

Mēs taču esam forši!!? 🙂
Tulkoja: Ginta FS

 

21 thoughts on “Latvieši, vai jūs patiešām esat tādi?

  1. Atpakaļ ziņojums: Latvieši, vai jūs patiešām esat šādi? | Revolūcija

  2. To nav rakstījusi krieviete par latviešiem, bet gan latviete krieviski , jo šādas nianses var izzināt tikai desmitiem gadu nodzīvojot Latvijā!
    Forši kad pievērš tādām lietām uzmanību 😀😃

    Patīk

  3. Labs tulkojums, paldies 🙂

    Pāris ieteikumi:
    – “viņi *zina*”, jo 3. konjugācijas darbības vārds
    – “vairāk/mazāk *nekā*”, pārbaudei der как=kā, чем=nekā

    Patīk

  4. Liels paldies autoram un tulkam, brīnišķīgs novērojums, uzsilda manu mīlestību pret latviešiem, citādi galvā grozās nīgrais saraksts… Kaut nu kāds latvietis varētu šādu mīļu sarakstu par mūsu krieviem uzrakstīt.

    Patīk

  5. esam jau tādi,jo tādēļ-kā Stabulnieka dziesmā: “par mazu…un par lielu….”,bet jāaudzina pašapziņa-tas nu gan !!!!

    Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s