Kā pievilkt savā dzīvē visu labo

pienemt sevi8

Vai gan mēs varam pārvarēt kaut ko negatīvu, tam nepretojoties?
Šis jautājums atklāj vienu no tiem maldiem, kurš dažkārt visas mūsu dzīves garumā neļauj mums saņemt to, ko mēs vēlamies.
Mēs domājam, ka pretojoties negatīvam, mēs no tā atbrīvojamies. Taču tas tā nav.

Visbiežāk, iespēju radīt sev vēlamo, mēs saņemam tikai tad, kad esam pārtraukuši pretoties.

Savukārt, pretojoties savām vēlmēm, mēs tikai pielejam eļļu ugunij un sarežģījam situāciju. Ja mēs pretojamies tam, kas mums ir nevēlams, tad pilnībā esam koncentrējušies tieši uz to, un rīkojamies, izejot no domas, ka ārējie apstākļi nedos mums iespēju saņemt to, ko vēlamies

Apskatīsim dažus piemērus.
– Ja savā darbā mēs nevēlamies komunicēt ar kādiem noteiktiem cilvēkiem, tad noteikti sanāks tā, ka mums nāksies pastavīgi ar viņiem komunicēt.
– Jo vairāk mēs cīnāmies ar kādiem savu bērnu ieradumiem, jo spēcīgāki tie kļūst.
– Ja, baidoties pieņemties svarā, mēs pretojamies vēlmei apēst kūciņu, mums to gribās vēl vairāk.
– Kad mēs nevēlamies maksāt kadus rēķinus, tad šķiet, ka šo rēķinu kļūst arvien vairāk.
– Kad steidzamies un baidāmies iekļūst sastrēgumā, vari nešaubīties, mēs tajā nosēdēsim ļoti ilgi.
Šīs pretestības dēļ cilvēks noliedz savu iekšējo spēku, kas spēj radīt vai pievilkt vēlamo.

Koncentrēšanās uz to, ko mēs nevēlamies, samazina mūsu iespējas saņemt to, ko vēlamies.

Ir ļoti grūti noticēt, ka var padarīt savus sapņus par realitāti, ja domājam tikai par to, ko neesam sasnieguši. Un nav viegli izjust iekšēju laimes sajūtu, mīlestibu un mieru savā Dvēselē, ja cenšamies to meklēt ārpusē.

Tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam jāignorē tas viss, ko viņš nevēlas. Taču tā vietā, lai pretotos negatīvam, to var lieliski izmantot.
Negatīvās emocijas palīdzēs izjust vēlamo un koncentrēties uz to…

Nepretojies, bet APZINIES un ATLAID savas negatīvās emocijas, un tad tava uzmanība pievērsīsies tam, ko tu vēlies.

Pretestība pastiprina mūsu ticību tam ,ka mēs nevaram saņemt vēlamo. Mēs automātiski sākam uzkrāt tas pazīmes, kas liecinātu par mūsu bezspēcību un tādā veidā zaudējam savu saistību ar savu radošo potenciālu.

Mēs radam to, kam ticam. Cilvēka domāšana ir daudz spēcīgāka, ka vairums cilvēku vispār var iedomāties. 90% no tā, kas mūsu dzīve notiek, ir mūsu pašu domu radīts un tikai 10% mūsu darbību rezultāts.

Cilvēkam, kurš tic, ka var saņemt vairāk, taču nekādīgi nespēj šo vairāk sasniegt, vajadzētu uzmanīgāk ieskatīties savos pārdzīvojumos. Viņš noteikti ieraudzītu, ka Dvēseles dziļumos netic savai veiksmei. Savukārt tad, kad pat visgrūtākajos brīžos viņš turpinās ticēt savai veiksmei, viņš nostiprina savu ticību un pārliecību.

Kad cilvēks tic, viss notiekošais dara viņu stiprāku un nostiprina ticību.

Mēs radam to, kam ticam.

Kad bezizejas sajūta ņem virsroku pār cilvēka ticību sev, viņš sāk pārāk asi pretoties pasaulei. Un tā vietā, lai pieņemtu to, kas viņam ir un strādātu tā, lai saņemtu to, ko viņš vēlās, viņš sāk tērēt savu spēku pretestībai prêt esošo situāciju. Kad mēs pretojamies otram cilvēkam vai kādai situācijai, mēs savai vēlmei dodam nepareizo virzienu.

– Tā vietā, lai tiektos uz mieru un sadarbību, mēs cenšamies atbrīvoties no kaut kā.
– Tā vietā, lai censtos pabeigt projektu, mēs tērējam milzīgu daudzumu enerģijas, izvairoties no darba.
– Tā vietā, lai uzlabotu attiecības – mēs veltīgi terējam savus Dvēseles spēkus, cenšoties izmainīt partneri.
Mēs koncentrējamies uz to, ko nevēlamies, un savās domās atgriežamies situācijās, kurās nesaņēmām to, ko vēlējāmies.

Taču mēs varētu koncentrēties uz to, ko vēlamies un atcerēties tos gadījumus, kad saņēmām to, ko vēlējamies. Mēs pretojamies savu partneru uzvedībai, jūtot, ka tiem nepatīkam. Tā vietā, lai kolēģiem nodemonstrētu savu draudzīgumu un ieinteresētību, mēs gaidām, kad tie kārtējo reizi mūs pārliecinās par to, ka vēlas mūs aizvainot

Jebkurā gadījumā, pretojoties situācijai, mēs tērējam savu enerģiju un turpinām saņemt to, ko nevēlamies.

Un tas, kam mēs pretojamies, spītīgi turpinās atgriezties atkal un atkal.Nevēlamais barojas no mūsu uzmanības un pieaug spēkā.

Kad mēs veltām kaut kam uzmanību, un šajā procesā izjūtam negatīvas emocijas, mēs to pievelkam vēl vairāk un kārtējo reizi jūtamies slikti.

Kaut kam pretojoties, mēs turpinam šo Kaut Ko audzēt, jo ticam, ka no tā nav iespējams atbrīvoties. Rodas sajūta, ka ir iestājusies pilnīga bezizejas situācija.

Iedomājies: tu zini, ka pastā uz tava vārda ir jāpienāk sūtījumam – čekam par miljons dolāriem. Šādā gadījumā tu nepretotos apmaksāt jebkuru rēķinu. Tu nevēlētos, lai visi rēķini izzustu, jo esi parliecināts, ka naudas tev ir pietiekoši, tu nepretotos vajadzībai to tērēt.

Iedomājies, ka tavs partneris ir slims, bet tu pilnīgi skaidri zini, ka drīz viņš izveseļosies. Vai gan tad tu pamestu savu darbu un sāktu viņu kopt? Tu nebaidies par to, ka viņš varētu saslimt vēl smagāk, tu nepretojies šai slimībai. Tava ticība tam, ka viss būs labi, neļaus tev iekļūt pretestības slazdā.

Kad to esam sapratuši, skaidrs kļūs arī tas, ka, lai sasniegtu vēlamo, ir pilnībā jāpamet pretošanas ideja. Nākamais solis, lai iegūtu pārliecību ir pirmā uzvara.

Veiksmes jebkurā jomā sasniegšana ir līdzīga sniega bumbai, kas veļas no kalna lejā un kļūst arvien lielāka. Analoģiski – pat maziņa uzvara nostiprina tavu ticību saviem spēkiem. Savukārt šī ticība dod iespēju panākumiem kļūt arvien iespaidīgākiem. Entuziasms aug un līdz ar to pieaug arī enerģija un pārliecība.

Katra reize, kad tu sasniedz to, ko esi vēlējies, nostiprina ticību sev un tas vairo spēku un pārliecību par to, ka tu spēj savā dzīvē pievilkt to, ko vēlies.

Ir viena nianse, ļoti svarīgi ir apzināties vai vēlmes ir tavas patiesās, tas, ko tu patiešām vēlies, jo melīgās un neīstās atņem spēku un enerģiju

Pieņemsim, ka tu esi iestrēdzis sastrēgumā. Ja ļoti steidzies, tad gribi, lai mašīna kustētos ātrāk. Pretojoties situācijai uz ceļa, tu koncentrējies uz to, ko tev nepavisam negribās. Tu intuitīvi maini joslas un nokļūsti tajā, kur mašīnas uz priekšu virzās vislēnāk. Bet tad, ja tā nebūs pati lēnākā, tu vienalga domāsi, ka tā ir pati sliktākā un tev galīgi neveicas.
Kāpēc, piemēram, veikalā pēdējo iepakojumu tev “noceļ” pašā degungalā?
Kapēc tad, kad tu īpaši steidzeis, rinda kustas vislēnāk? Tā nav nejaušība. Te noteikti ir kāda likumsakarība!

Neesot mierā ar savu iekšējo centru, tu intuitīvi neapzināti izvēlies kļūdaino ceļu. Pretojoties apstākļiem, tu tikai sarežgī situāciju. Koncentrējoties uz nevēlēšanos gaidīt, tu gaidīsi daudz ilgāk.

Kāpēc pagātne atkārtojas?

Viss augstāk teiktais ir vēl viens iemesls, kāpēc ir svarīgi aizdziedēt senās brūces. Ja pagātnē tu esi pārdzīvojis kādus smagus pārdzīvojumus (piemēram biznesā vai attiecībās), tad centīsies izvairīties tos pārdzīvot vēlreiz. Pretošanās ciešanām liks tām atgriezties ar vēl lielāku spēku. Jo pilnīgāk mēs esam izdziedinājuši savas pagātnes brūces, jo mazāk mūs nomāks pagātnes ēnas.

Piemēram.
– Ja mēs ļoti nevēlamies būt vientuļi, tieši vientulību mēs arī saņemsim.
– Ja nevēlamies, lai mūs ignorētu un atstumtu, tieši tas arī notiks.
– Ja mūs šausmina doma par to, ka mēs kaut ko zaudēsim, tieši tas arī notiks un mēs atkal zaudēsim.
– Ja mūs nomoka doma par savu nepatīkamo darbu, jo lielāka varbūtība, ka šis darbs arī kļūs par jaunu nepatikšanu avotu.
– Ja mēs nevaram sastrādāties ar kādu kolēģi – mums arvien biežāk nāksies konfliktēt.

Jo stiprāk mēs kaut ko nevēlamies, jo ar lielāku spēku tas pievilksies musu dzīvē.

Iemācījušies aizdziedēt pagātnes brūces, mēs ļausim aiziet senajai sāpei un ar laiku vairs negaidīsim tās atgriešanos. Ar šo brīdi arī kļusim brīvi un varēsim radīt ko labu.

Ja nevēlamies atlaist pagātni, tā atkal un atkal atgriezīsies.
Pretestība ir kā caurums tavā mīlestības rezervuārā, kura dēļ tas nekad nespēs piepildīties.

Pamēģini paeksperimentēt un atzīmē sev visas negatīvas domas, kas dienas garumā tev rodas un kuras tu vārdos izrunā. Tu būsi izbrīnīts, cik ļoti bieži tās atnāk. Sāc ar to, ka apzinies to, ko saki. Pakontrolē savus vārdus. Tu redzēsi, cik bieži izrunātais piepildās. Vārdu spēks ir milzīgs, īpaši tad, ja tiek atskaņotas patiesās vēlmes.

Pretošanās spēle

Šī spēle mēdz būt ļoti interesanta. Mēs dažkart to spēlējam kopā ar meitu. Mēs staigājam pa veikaliem un vienkārši atzīmējam otra negatīvos izteicienus. Pēc tam cenšamies tos pateikt savādāk. Piemēram.

Es saku: “Visticamākais, šeit nav nevienas labas stāvvietas, pameklēsim kaut kur citur” Bet būtu vajadzējis teikt: “Paskatīsimies, varbūt tuvumā ir kāda laba stāvvieta”
Pēc tam mēs dodamies uz turieni, kur vēlējāmies apstāties un vieta atrodas.
Viņa saka: “Es ceru, ka mums nebūs ilgi jāgaida: man ir tik daudz mājas darbu”. Pēc tam sevi pielabo: “Es ceru, ka mēs ātri tiksim ar visu galā un man pietiks laika mājasdarbiem”.
Kad pienāk laiks iziet no veikala, es saku: “Tavai mammai nepatiks, ja mēs nokavēsim” Kopā mēs šo frāzi pāveidojām uz: “Mamma būs ļoti priecīga, ja mēs mājas atgriezīsimies laicīgi”.
Pie mājas es saku: “Neaizmirsti paņemt somu”. Un viņa pareizi pielabo: “Pārbaudīsim, vai esm visu paņēmuši no mašīnas”

Pārtraukt pretoties partnerim

Tie paši principi ir pielietojami attiecībās. Nemēģini ieciklēties uz partnera emocijām un darbībām, kuri tev šķiet negatīvi. Labāk koncentrējies uz tām reakcijām un uzvedību, kas tev viņā patīk.
Atceries brīžus, kad partneris tevi uzslavēja, novērtēja. Tā vietā, lai domātu: “Ai, viņš man nekad nepalīdz un nedzird mani”, domā: “Es ļoti vēlētos, lai viņš redzētu manī labo”. Atceries, ka reiz viņš tev palīdzēja un cik lieliski tu tajā brīdī juties un padomā: “Es ļoti vēlos, lai viņš man palīdz”.

Kad tava ticība nostiprinasies, vēlamais sāks realizēties.
Kad komunicē ar cilvēkiem, dari to pozitīvi, necenties paust savu negatīvismu, necenties kritizēt un atzīmēt kļūdas kā arī nemēģini kaut ko pieprasīt.

Pacenties atbrīvoties no tādiem vārdiem kā “nē”, “tev tas jādara”, “tu man esi to paradā”, “tu nekad”, “tu vienmēr”, “kāpēc tu ne…”. Pamēģini, kaut vai spēlējoties, noformulēt savas domas pozitīvi.
Tā vietā, lai teiktu: ”mēs nekad nekur kopā neejam”, saki: “brīvdienās izdarīsim kaut ko interesantu, labi?” Vai atkal: “tu atkal esi aizmirsis iznest atkritumu spaini”, pasaki to savadāk: “Mīļais, vai palīdzēsi iznest atkritumu spaini?”

Necenties nosodīt, aizradīt, nekaunini, neapvaino. Viss sanāk skaisti, ja tu izmanto vieglu toni un ar mīlestību palūdz partnerim tev palīdzēt, nešauboties par to, ka viņš tevi nesadzirdēs.
Ja tu vērsies pie partnera, uzskatot, ka viņš tevi tāpat nedzirdēs, tad arī nedzirdēs.
Katru nākamo reizi palūdz viņam tā, it kā to darītu pirmo reizi. Jau pēc pāris reizēm viņš pats sapratīs, ka nav iedevis to, ko tu vēlies un piedevām būs pateicīgs par to, ka tu viņu “nezāģē”. Viegls tonis bez pārmetumiem palīdzēs viņam pārvarēt viņa paša negatīvas emocijas, un viņš būs tev pateicīgs par to, ka atbalsti viņu. Un par to viņš tavā labā būs gatavs izdarīt daudz vairāk.

Atmiņas spēks

Atmiņas par labo nostiprina tavu ticību tāpat kā negatīvie pardzīvojumi pastiprina pretošanos dzīvei. Ja es ļoti vēlos, lai kaut kas notiktu, tad atceros tikai pozitīvos pagātnes notikumus. Tos, kad man kaut kas lieliski izdevās.

Kad es rakstīju šo grāmatu, es domās skaitīju, cik laika tā man paņems, un atcerējos tos gadījumus, kad paspēju visu izdarīt maksimāli īsā laikā. Atcerējos to laiku, kad ar entuziasmu un prieku darīju savu darbu, un cik lieliski man viss izdevās, atsaucu atmiņā visas pozitīvās atsuksmes, visas pateicības par savu darbu. Tas viss nostiprināja manu ticību tam, ka es spēšu ko līdzīgu izdarīt arī šoreiz. Un es to izdarīju!
Lai arī tev veicas!
Avots: https://5dreal.com
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements