Vēstule draudzenei

vecmamina4

Šodien dzīves ritms ir kā nemitīgas sacensības. Cilvēki dzenas pēc prestiža darba, ideālas ārienes, skrien uz izpārdošanām. Un šajā neprātā neatliek laika apstāties, padomāt, ieelpot pilnu krūti, atvērt acis un beidzot ieraudzīt, cik pasaule ir skaista. Harmonija ar sevi un apkārtējo pasauli ir reta parādība un labi, ja kāds vispār to sasniedz, kaut arī 83 gados. Šo vēstuli raksta 83 gadīga sieviete savai draudzenei.

“Dārgā Berta,
es sāku vairāk uzmanības veltīt lasīšanai un mazāk – mājas uzkopšanai. Es priecājos par dārzu, nevis steidzīgi cenšos izraut sadīgušās nezāles. Es nolēmu samazināt savu darba laiku, un vairāk laika veltīt saviem tuvajiem cilvēkiem. Dzīve mums ir dota, lai to baudītu, nevis lai upurētu sevi. Es esmu visu pārdomājusi un novērtēju katru mirkli. Tagad dārgā porcelāna servīze un kristāla trauki vairs negaida īpašo gadījumu, jo katrs notikums manā dzīvē tagad ir īpašs. Vai tā ir uzkopšana vai ilgi gaidītā mana mīļākā istabas auga ziedēšana.

Uz tirgu es eju savās visskaistākajās drēbēs. Skaistas un koptas sievietes tēls man vieglāk palīdz sķirties no naudas. Es katru dienu vēlos smaržot pēc visdārgākā parfīma, jo katrs iemesls manā dzīvē ir svarīgs. Pat gājiens uz banku.

Es esmu aizmirsusi frāzi “kaut kad”. Tagad ideālā vieta un ideālais laiks man ir šeit un tagad. Visu, kas ir jāizdara, un ko es gribu izdarīt, es daru.

Es nezinu, kā uzvestos citi, ja uzzinātu, ka rīt viņi mirs. Neviens nav redzējis nāvi un mums ir ērtāk dzīvot, nedomājot par to. Taču kaut kas man saka priekšā, ka viņi noteikti aprunātos ar saviem mīļajiem un draugiem. Salīgtu mieru ar tiem, kuriem sen kā sastrīdējās. Droši vien pusdienotu restorānā, pasūtot visu, ko sirds kāro.

Tas ir tas, ko nepaguvu es. Es nožēlotu, ka visi mani tuvie un mīļie cilvēki nepaguva dzirdēt no manis jaukus un mīļus vārdus. Es reti kad vīram vai vecākiem teicu mīļus vārdus, un tas ir tas, kas mani satrauc visvairāk.

Tagad es vairs neekonomēju, īpaši uz sevi. Ja tēriņi manā dzīvē atnesīs smaidu un labu garastāvokli, tad, kāpēc gan nē!
Katru dienu es atceros, ka tieši šī diena ir unikāla un brīnišķīga. Kamēr vien dzīvoju un elpoju, katrs dzīves mirklis man ir ārkārtīgi vērtīga dāvana.”

Jūs aizdomājāties?

Avots: © Lemurov.net
Tulkoja: Ginta FS

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s