Apspiestās emocijas: pazīmes

naids

Iespējams, tu padomāsi: “Ja emociju apspiešana notiek gandrīz neapzināti, kā saprast, ka es tās apspiežu?”

Papildus sāpīgajiem fiziskajiem simptomiem, apspiestu emociju indikatoriem, ir noteiktas psiholoģiskas problēmas. Lūk, daži piemēri, kas raksturo cilvēkus, kuri ilgu laiku, dažkārt jau no agras bērnības, ir pieraduši apspiest savas jūtas un emocijas:

Perfekcionisms

Cenšanās visu savā dzīve izdarīt teicami – jo tad nenāksies ciest neveiksmi un atstumtību, nebūs jāpacieš kritika.

Tieksme kontrolēt

Vēlme dažādos veidos kontrolēt kā savu, tā arī citu cilvēku dzīvi. Ilūzija varai pār sevi, pār cilvēkiem un dzīvi, dod cerību, ka neviena no nosauktajām sajūtām neizjauks “kontroliera” iekšējās pasaules mieru.

Nepārliecinātība par sevi un paššaustīšana

Kā likums, cilvēki, kuri pieraduši apspiest savas emocijas, ir auguši nelabvēlīgā vidē un nav saņēmuši pietiekami daudz mīlestības, un ir iepazinuši sajūtu, kāda ir tad, kad tevi atstumj. Bērnībā viņi nav baudījuši drošības un ģimenes siltuma sajūtu.

Rezultātā viņi ir ienākuši pieaugušo cilvēku dzīvē ar zemu pašapziņu un vēlmi noliegt pašiem sevi. Šīs pārliecības saglabājas ļoti ilgi, bieži vien pat tad, kad cilvēks savā dzīvē jau daudz ko ir sasniedzis.

Dziļi iesakņojusies sava nevērtības sajūta ļoti bieži izpaužas kā nepārliecinātība par sevi. Tādi cilvēki cenšas nepieņemt radikālus lēmumus, nespēj nolemt un bieži vien pazemina savu lēmumu nozīmi. Viņi baidās nospraust mērķus un izdarīt izvēles, īpaši tad, ja pagātnē gadījušās reālas kļūdas.

Viņiem raksturīga nosliece uz paškritiku: savu trūkumu izsmiešana, nespēja pieņemt uzslavas un komplimentus. Viņi sevi kritizē un nosoda par pat vismazāko kļūdu.

Tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti pieņemt un uzsākt ko jaunu. Uzreiz, pat necenšoties iedziļināties situācijā un nenovertējot iespējas, tie saka: “Nē!”

Nokļūstot jaunā vidē, un satiekoties ar jauniem cilvēkiem, viņi vinmēr cenšas turēties maliņā.

Cinisms un ļauna ironija

Ļoti bieži cilvēki, kuri raduši apspiest savas emocijas, attiecībā pret pasauli un notiekošo, cenšas ieņemt cinisku pozīciju – visu un visus kritizēt, par visu un visiem ironizēt, izteikt zobgalīgas piezīmes, pazemināt svarīgu notikumu nozīmi un šajā jomā tie sasniedz augstu meistarību.

Cinisms palīdz izvairīties no atstumtības sajūtas, aizvainojuma un citiem smagiem pardzīvojumiem. Tādā veidā šie cilvēki novērš savu pašu uzmanību no sevis un savām iekšējām problēmām.

Gadījuma seksuālās attiecības

Pavirši skatoties, šķiet, ka nav nekāda sakara apspiestām emocijām ar “vieglu uzvedību”. Taču daudzi cilvēki ar zemu pašvērtējumu, citiem cenšas izpatikt visdažādākajos veidos, tā cenšoties nopelnīt mīlestību. Viņi meklē mīlestību nepareizajās vietās – tur, kur to nemaz nav iespējams atrast.

“Viegla uzvedība” parasti raksturīga tiem cilvēkiem, kuri bērnībā nav saņēmuši pietiekami daudz mīlestības: pieauguši tie ļoti cenšas radīt sev aizsargātības, siltuma un drošības atmosfēru.

Vēl viens iemesls šādām attiecībām ir vēlme “revanšēties” par izjukušu laulību.

Paaugstināta emocionalitāte un pēkšņi jutu uzliesmojumi

Pajautā sev:

  • Vai mana reakcija uz ikdienišķam lietām nav pārāk emocionāla? Vai ir tā, ka, izdzirdot kādu dziesmu, es pēkšņi sāku raudāt? Vai mani satrauc un liek justies slikti kādi aromāti?
  • Vai mani moka kādas atmiņas vai naksts murgi, saistīti ar kādiem pagātnes notikumiem, – piemēram, vardarbību vai šķiršanos?
  • Vai gadās tā, ka pēkšņi, ieraugot kādu cilvēku vai fotografiju, es pēkšņi “uzliesmoju”, sastingstu vai izjūtu dziļas skumjas?

Ņemiet verā to, ka, ja uz mēreniem kairinātājiem jūsu reakcija ir ļoti spēcīga, šīs emocijas pilnīgi noteikti jums kaut ko vēsta.

Kāda paciente man stāstīja, ka viņā nekontrolētas dusmas izraisa piparmētras smarža. Un visgrūtāk klājas Ziemassvētku laikā, kad piparmētras ledeņu smarža (amerikāņu tradicionālie saldumi) viņā spēj radīt paniku.

Kāpēc tā? Stāstot par savu dzīvi, viņa atcerējās, ka bērnībā regulāri bija cietusi no sava tēvoča seksuālās uzmācības. Katru reizi, kad viņš viņu satika viesistabā, lai neko citu neredzētu, viņa skatījusies uz piparmētru podiņu, kas stāvēja blakus dīvānam. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka piparmētras smarža viņā atmodināja naida un sāpju sajūtas.

Autors: ārsts Kolberts Dons “Nāvējošās emocijas”
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s