Hipertonijas psihosomātika

hipertonija

Šodien pēc statistikas gandrīz piektā daļa planētas iedzīvotāju sirgst ar hipertoniju. Vienkāršiem vārdiem runājot, hipertonija ir paaugstināts spiediens asinsvados, ko izsauc paaugstināts asinsvadu sieniņu tonuss. Ja sieniņu tonuss paaugstinās, asinsvadi sašaurinās, un rezultātā paaugstinās asinsvadu slodzes spiediens.
Cilvēka organismā viss ir savstarpēji sasitīts.
Veģetatīvā nervu sistēma no vienas puses ir saistīta ar emocijām, no otras – pārvalda mūsu asinsvadu tonusu. Tādā veidā mūsu emocionālais stāvoklis, neatkarīgi no mūsu vēlmēm, vada mūsu iekšējo orgānu darbību.

Kad uz cilvēku kāds izdara spiedienu, vai tie būtu psiholoģiskie vai fiziskie faktori, organisms sāk pretoties: muskuļi saspringst, sirds sāk sisties ātrāk, pastiprinot asins plūsmu, lai nodrošinātu pieaugošo muskuļu  un iekšējo orgānu vajadzību pēc skābekļa un citām vielām.

Tādā veidā organisms cenšas ārējo spiedienu līdzsvarot ar iekšējo. Ja saspringtā situācija pēc kāda laika izbeidzas, un šādas saspringtas situācijas nav regulāras,  ar laiku asinsvadi atgriežas savā normālajā stāvoklī un spiediens normalizējas. Taču, ja negatīvo emociju uzliesmojumi notiek regulāri, tad jau pēc kāda laika asinsvadi pārstāj atgriezties savā normālajā stāvoklī un arteriālais spiediens cilvēkam paliks stabili paaugstināts.

Te nu arī secinājums: starp negatīvajām emocijām un paaugstinātu arteriālo spiedienu ir tieša saikne.

Šodien psihologi uzskata, ka vienas vai otras slimības cēlonis ir paša cilvēka pasaules redzējums un pasaules uztvere.
Asinspiediens ir rādītājs tam, kā cilvēks uztver dažādus notikumu,s un kā viņš pārvar šķēršļus savā dzīves ceļā. Daudzu hipertoniķu raksturā ir vairākas kopīgas iezīmes. Ar to sirgst cilvēki, kuri ilgstošā periodā pārdzīvo iekšēju saspringumu, kas ir neuzticēšanās dzīvei sekas, visdažādāko baiļu sekas, nevēlēšanās pieņemt vienu vai citu situāciju sekas. Tāpec, lai tiktu galā ar paaugstinātu asinsspiedienu, nepietiks ar to vien, ka dzersiet tabletes.

Situāciju reāli var mainīt tikai tajā gadījumā, ja cilvēks kļūs daudz elastīgāks, sāks mainīties, sāks strādāt ar savām pārliecībām.

Vienmēr ir grūti atzīties tajā, ka tev nav taisnība, ir grūti atteikties no ierastajiem uzskatiem un ieradumiem, ir grūti mainīt savu attieksmi pret sevi, savām attiecībām un dzīvi kopumā. Tāds darbs prasa savas apziņas un pasaules redzējuma palašināšanu, prasa atzīt savas negatīvās īpašības un trūkumus, negatīvās emocijas, tādas kā agresija, aizvainojums, aizkaitināmība u.c.
Pret tādu atzīšanu dažkārt protestē visa cilvēka būtība, jo ļoti plaši izplatīts ir viedoklis par to, ka negatīvās emocijas – tas ir slikti, ka cilvēks, kurš izjūt dusmas, naidu, aizvainojumu – ir slikts cilvēks.

Tāpēc daudzi cilvēki, tā vietā, lai mācītos šīs gluži dabiskās emocijas pareizi atbrīvot, apslāpē tās, noglabā kaut kur tālu, tālu, tā veidojot enerģētiskos blokus un nosprostojumus.

Un, ja tas notiek sistemātiski, daudzu gadu garumā, tad agri vai vēlu notiek “sprādziens”, skandāls, tiek sabojātas attiecības, un ar laiku sākas veselības problēmas.

Lūk, kāpēc ir svarīgi nevis nospiest negatīvās emocijas, bet atbrīvot tās, tā atbrīvojoties no smagās nastas, kuru šīs emocijas rada.

Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s