Kas notiks, ja mēs visu pieņemsim, kā ir?

miers dvesele1

Dzīve turpināsies, bet mēs atradīsimies pavisam citā psihiskajā dimensijā – pieņemšanas plūsmā. Tas ir pavisam cits Dvēseles un Ķermeņa stāvoklis – Apzinātības stāvoklis. Mums rodas uzticēšanās kā pašam dzīves audeklam, tā arī situācijām, kas rodas nepārtraukti no jauna – uzticēšanās pārmaiņu plūsmai.
Mēs sākam sajust šo plūsmu kā skolotāju un draugu.
Mēs sākam redzēt: viss, kas notiek, eksistē tāpēc, lai mūs mācītu un attīstītu; mēs atrodamies skolā.
Ja mācību stunda nav iemācīta, tā atkārtojas. Ja atkal nav iemācīta – atkal atkārtojas, un ar katru nākamo reizi ir arvien sāpīgāk. Kā ar koku pa muguru.
Ja iemācījies, izgāji šo situāciju, paplašināji savu apziņu, šī situācija nekad vairs neatkārtosies, jo ir vēl citas mācībstundas. Mūsu uzdevums – iziet tās maksimāli ātri. Un katram ir savas mācībstundas. Kad mums ir šāda attieksme pret sevi, dzīvē notiek brīnumaina lieta; mēs pārstājam tērēt savus spēkus cīņai ar Dievu.
Ko dara cilvēki?
Viņi pastāvīgi cīnās ar to, kas ir. Cilvēki vēlas izmainīt pastavošo lietu kārtību atbilstoši savām vēlmēm. Nevēloties macīties, tie cīnās ar situācijām, kuras nepārtraukti kalpo par apmācības avotiem.
Šai bezjēdzīgajai cīņai viņi tērē visu dzīvi, nesaprotot, ka pasaules Sirds vienmēr ir mierīga.
Avots: aum.news
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements