Dzīvē ir ļoti daudz situāciju un attiecību, kas mūs jau sen neapmierina. Piemēram:
— Attiecības, kuras jau sen izjūtam kā smagu nastu.
— Darbs, kurš sen jau ir apnicis un nenes gandarījumu.
— Bizness, kurš nes vienus vienīgus zaudējumus.
Daudzu iemeslu dēļ mēs tomēr ķeramies pie grimstoša kuģa borta, cerībā, ka, iespējams, tas tomēr nenogrims un turpinās peldēt…. kaut kad. Mēs terējam šai cīņai savu spēku, laiku, naudu.
Protams, ja ņem vērā uzstādījumu “pacietība un darbs savu panāks”, ir jābūt neatlaidīgam un nedrīkst padoties. Taču arī šajā gadījumā ir jābūt kādam indikatoram – rādītājam – kādiem termiņiem mērķa sasniegšanā.
Taču, ja tā nav, tad atceries senu indiāņu parunu:
Nokāp no beigta zirga!
Šķiet, ka viss ir skaidrs, bet…
Mēs sevi pierunājam, ka vēl ir cerība.
Mēs skubinām beigto zirgu.
Mēs tam sakām: “Mēs taču vienmēr esam tik ātri auļojuši!”
Mēs organizējam beigtu zirgu atdzīvināšanas pasākumus.
Mēs skaidrojam, ka mūsu beigtais zirgs ir “labāks, ātrāks un lētāks”.
Mēs organizējam dažādu beigtu zirgu salīdzināšanas pasākumus.
Mēs sēžam tam blakus un pierunājam nebūt beigtam.
Mēs pērkam līdzekļus, kas beigtiem zirgiem palīdzēs rikšot ātrāk.
Mēs apmeklējam kursus, kuros māca atdzīvināt beigtus zirgus.
Mēs organizējam komandu, kas izanalizēs beigto zirgu.
Mēs meklējam beigtu zirgu speciālistus.
Un tomēr.
Nokāp no beigta zirga!

Autors: Sergejs Azimovs
Tulkoja: Ginta FS
Cik atbilstoši!
Cik smagi to zirgu atstāt. Cik ilgi būs grūti, vēl nezinu. Tikai vakar to atstāju. Bet es ticu. Tās tukšās vietas jau drīz tiek aizpildītas.
https://laimeskaleja.wordpress.com/2018/03/27/atvadoties/
PatīkPatīk