Uz turieni ņemsim līdzi tikai to, ko nevar pataustīt

dzivi_saprast7

Var dzīvot bez ticības Dievam, var nopelnīt kaudzi naudas, var izbaudīt neskaitāmas baudas, var braukt uz Havaju salām, nopirkt jahtu, var nedzīvot, piemēram, Čeļabinskā, bet dzīvot Honolulu. Un dzīves jēga bez ticības Dievam nezudīs. Ne jau visiem ir svarīgi, kas notiek ar viņa Dvēseli.
Kādam dzīves jēga ir tajā, ka ir silti un ērti, un blakus guļ sieviete. Un tāds cilvēks visus, kas uzbāžas viņam ar šīm sarunām par Dvēseli, pasūta piecas mājas tālāk. Viņam neviens nerūp. Un man nerūp. Jo es esmu aizņemts. Es esmu aizņemts ar nāvi. Lūk, arī visa jēga.
Vienkārši kādā dzīves brīdī es sapratu, ka, gulšņājot uz dīvāna, un priecājoties par savu dzīvi, es tomēr nomiršu. Un ko es tur darīšu? Jā, ko es tur darīšu??? Tur “Mersedesa” nav, naudas nav, sievietes nav, bērnu nav, mazbērnu nav…. Mūsu Krājbanka atrodas debesīs. Mūžībā. Kā saka kabatzagļi – zārkā kabatu nav. Tur paņemsim tikai to, ko nevar pataustīt. Briesmīgi ir nevis nomirt, bet saprast, ka tu nepavisam neesi gatavs nāvei.

Pjotrs Mamonovs
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Advertisements