Mīlestība ir tikpat dabiska funkcija kā elpošana

milestiba38

Cilvēki domā, ka viņi var iemīlēt tikai tad, kad atradīs mīlestības cienīgu cilvēku. Muļķības! Tu nekad tādu neatradīsi. Cilvēki domā, ka viņi iemīlēs tikai tad, kad atradīs ideālu vīrieti vai sievieti. Nieki! Tu nekad to neatradīsi, jo ideāls vīrietis un ideāla sieviete neeksistē. Un pat tad, ja eksistē, tos neinteresē tava mīlestība.
Nepieprasi pilnību, jo tad tu vispār neatradīsi nekādu mīlestību, kas spēs tevi piepildīt. Gluži otrādi, tu kļūsi pavisam nemīlošs. Cilvēki, kuri pieprasa pilnību – tie ir ļoti nemīloši cilvēki, neirotiski cilvēki. Pat tad, ja viņi atrod mīļoto, viņi pieprasa pilnību, un mīlestību nogalina viņu prasības.

Kā tikko vīrietis iemīl sievieti, vai sieviete – vīrieti, uzreiz sākas prasības. Sieviete sāk pieprasīt, lai vīrietis kļūtu ideāls, vienkārši tāpēc, ka viņš viņu mīl. Tā, it kā viņš būtu nogrēkojies! Tagad viņam jābūt ideālam, tagad viņam jāatmet visi savi trūkumi, vienkārši tā – šīs sievietes dēļ.
Tagad viņš vairs nevar būt vienkārši cilvēks. Vai arī viņam jākļūst par supercilvēku, vai arī viņam jākļūst neīstam, melim. Gluži dabiski, kļūt par supercilvēku ir ļoti grūti, tāpēc  cilvēki kļūst par meļiem. Viņi sāk izlikties, tēlot, spēlēt spēles.

Atceries, nekad nepieprasi pilnību. Tev nav tiesības pieprasīt kaut ko kādam. Ja kāds tevi mīl, esi pateicīgs, bet neko nepieprasi, jo viņam nav tevi jāmīl. Ja kāds tevi mīl – tas ir brīnums un, lūdzu, esi saudzīgs ar šo brīnumu.

Mīlestība, tāpat kā elpošana, ir gluži dabiska funkcija. Un, kad tu mīli cilvēku, nepieprasi, pretējā gadījumā, tu uzreiz aizver durvis. Neko negaidi. Ja kaut kas atnāk, izjūti pateicību. Ja nekas neatnāk, tātad tam nav jāatnāk, tam nav nepieciešamības atnākt. Tu nevari to gaidīt.

Ošo “Dzīve. Mīlestība. Smiekli”
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements